Partija "Vienotība" vēl 2013. gadā reklamējās kopā ar Merkeli
foto: Ieva Čīka/LETA
Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele un bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Politika

Partija "Vienotība" vēl 2013. gadā reklamējās kopā ar Merkeli

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Politiskā partija "Vienotība" savā priekšvēlēšanu aģitācijā 2013. gadā plaši reklamējās kopā ar kādreizējo Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura nesen izcēlās ar saviem pretrunīgaji vērtējajiem izteikumiem par Baltijas valstīm.

Partija "Vienotība" vēl 2013. gadā reklamējās kopā...

Āģitācijas materiālu, kurā kopā ar Merkeli gozējas redzamākie partijas pārstāvji, pavada lozungs: "Augam gudri!". Bet kā liecina ieraksts "Latvijas Vēstnesī", partijas programma tolaik bija balstīta "drošībā, izaugsmē un pēctecībā". "Atbildība par paveikto un pēctecība nākotnes darbos ir mūsu izpratne par profesionālu rīcību politikā," norādīts partijas aprakstā.

foto: Ekrānuzņēmums
Partijas "Vienotība" preikšvēlēšanu aģitācija 2013. gadā.
Partijas "Vienotība" preikšvēlēšanu aģitācija 2013. gadā.

Tāpat "Vienotības" mājaslapā redzami Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres 2013. gadā paustie apsveikumi Merkelei ar viņas uzvaru Vācijas vēlēšanās, kuros politiķe raksturo kancleri kā "pragmatisku" un norāda, ka "viņas uzvara ir ne vien labas ziņas Eiropai, bet arī Latvijai".

"Man ir liels prieks, ka Vāciju arī turpmāk vadīs Angela Merkele. [...] Tik pārliecinoša Merkeles uzvara ir lieliskas ziņas Eiropai, jo īpaši eirozonas stabilitātei. Apņēmīgi veicot nepieciešamās reformas, Vācija Merkeles vadībā ir spējusi sasniegt ievērojamu labklājības līmeni, reizē nostiprinot savu konkurētspēju starptautiskā līmenī. [...] Merkeles pragmatiskums būs izšķirīgs turpmākās sarunās par tādiem eirozonas stabilitātei nozīmīgiem jautājumiem kā banku savienības izveide un papildus aizdevums Grieķijai,” tolaik uzsvēra Vaidere.

Jau ziņots, ka Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, kas vadīja Vāciju no 2005. līdz 2021. gadam, Ungārijas medijam "Partizan" paudusi, ka, viņasprāt, Krievijas iebrukumā Ukrainā vainojama Polijas un Baltijas valstu rīcība. "Es vēlējos atrast jaunu formātu, kurā mēs kā Eiropas Savienība varētu runāt ar Putinu tieši,” viņa norādīja. “Bet daži cilvēki, galvenokārt no Polijas un Baltijas valstīm, to [šādu priekšlikumu] neatbalstīja," pauda Merkele.

Tāpat bijusī Vācijas kanclere pērn izdeva 736 lapaspušu garus memuārus, kuros norādīja, ka "nejūtas atbildīga par migrantu krīzi Eiropā" un aizstāvēja savu lēmumu 2008. gadā iebilst pret Ukrainas uzņemšanu NATO.