“Rudens Kamermūzikas festivālā” uz skatuves kāps pieckārtēja "Lielās mūzikas balvas" laureāte Inga Kalna

2017. gadā Inga Kalna iecelta par "Triju Zvaigžņu ordeņa" komandieri. Lielbritānijā māksliniece saņēmusi "Goldberg Operatic Prize" un "Bruce Millar-Gulliver Memorial Trust Award", bet Vācijā – "Wilhelm-Oberdörfer-Preis". Savā soloprogrammā Inga Kalna muzicēs kopā ar pianisti, Londonas Karaliskās Mūzikas koledžas un Mūzikas augstkolas Ženēvā profesori Diānu Ketleri. Kopīgi izauklētajā jaunajā programmā skanēs Latvijā un pasaulē retāk dzirdētas kamermūzikas pērles, ko radījuši tādi komponisti kā Rihards Vāgners, Francis Lists un Arnolds Šēnbergs. 

Inga Kalna ir Eiropā pieprasīta baroka un klasicisma operu dziedātāja, savukārt aizrautība pret kamermūziku, kas dziedātājai jau no Dārziņskolas gadiem kopīga ar pianisti Diānu Ketleri, ļāvusi viņas balsij sulīgi uzplaukt daudzveidīgā romantisma repertuārā. Dziedātājas pieredze ir teju unikāla – viņa ir diplomēta muzikoloģe, spoža un gudra dziedātāja, savu vokālo mākslu slīpējusi daudzviet pasaulē. Inga Kalna studējusi dziedāšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā un Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā.

Būtisku ieguldījumu Ingas Kalnas mākslinieciskajā izaugsmē devušas muzikoloģijas studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vokālās prasmes māksliniece apguvusi pie Ludmilas Braunas (Rīga, Vankūvera), Irinas Gavrilovici (Vīne) un Džojas Mammenas (Londona).Viņa bijusi Latvijas Nacionālās operas un Hamburgas Valsts operas soliste. 

Inga Kalna sadarbojas ar dažādiem diriģentiem. Ar Renē Jakobsu viņa strādājusi Drēzdenes Mūzikas festivālā, Insbrukas Senās mūzikas festivālā, Berlīnes Valsts operā un Eksanprovansas festivālā. Marka Minkovska muzikālajā vadībā viņa dziedājusi Georga Frīdriha Hendeļa Alčīnu Vīnes Valsts operā un Baudu Georga Frīdriha Hendeļa oratorijā “Laika un vilšanās triumfs” Berlīnes Valsts operā, Vitēliju Volfganga Amadeja Mocarta operā  “Tita žēlsirdībā”  Tulūzas "Theatre du Capitole" un Cinnu Volfganga Amadeja Mocarta operā  “Lucio Silla” Zalcburgas festivālā un Milānas "La Scala".

Dziedātāja strādājusi ar tādiem diriģentiem kā sers Kolins Deiviss, Rikardo Muti, Gerds Albrehts, Marks Sustro, Aivors Boltons, Alfrēds Ešve, Ingo Mecmahers, Stefans Šoltēss, Harijs Bikets, Simone Janga, Andrea Markons, Andris Nelsons, Mihails Pļetņevs, Džovanni Antonioni, Otavio Dantone, Džulians Reinolds, Paolo Arivabeni, Atīlio Kremonēzi, Mauricio Benīni u.c. Ingas Kalnas repertuārā ir gandrīz visu ievērojamāko Rietumeiropas komponistu operu liriskā soprāna partijas, kamermūzika un izvērstas formas darbi, to skaitā Volfganga Amadeja Mocarta, Johanna Sebastiāna Baha, Ludviga van Bēthovena, Johannesa Brāmsa, Hektora Berlioza, Džuzepe Verdi sakrālie opusi un Gustava Mālera Ceturtā simfonija.

Pianiste Diāna Ketlere ir profesore Londonas Karaliskajā Mūzikas koledžā un Mūzikas augstskolā Ženēvā, paralēli koncertdzīvei, viņa vada arī divus ievērojamus kamermūzikas festivālus Eiropā. Abu dāmu ciešā draudzība, neizmērojamā pieredze un kaisme pret kamermūziku 2021. gadā vainagojusies albuma "Rosenband" ierakstā; tas divās kategorijās tika nominēts ierakstu balvai "Opus Klassik".  

Kopīgi izauklētajā jaunajā programmā skanēs Latvijā un pasaulē retāk dzirdētas kamermūzikas pērles, starp tām Franča Lista dziesmas ar pārsteidzoši liriskām melodijām un citātiem no Lista klavierdarbiem, modernisma tēva Arnolda Šēnberga poētiski pikantās „Kabarē dziesmas” Vīnes kabarē teātra mūzikas garā, kā arī Riharda Vāgnera negaidīti intīmais cikls ar Matildes Vēzendonkas dzeju, kas veldzē kā kalnu strauts pār smalki grebtiem Alpu rifiem.

Vēl “Rudens kamermūzikas festivāla” ietvaros būs dzirdami šādi koncerti:

9. oktobrī Latvijas universitātes Lielajā aulā “Rudens kamermūzikas festivāls” tiks atklāts ar koncertu, kurā  publikas mīlētais vācu mūziķis Jērgs Vidmanis atgriezīsies ar trīskāršu vērienu. Kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” viņš atklāsies visā savā daudzpusībā – kā komponists, klarnetists un diriģents. Koncerta programmu veidos skaņdarbi no Vīnes klasiskas līdz pat mūsdienām, atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Roberta Šūmaņa, Šāndora Vereša un Jērga Vidmaņa skaņdarbus.

Festivāla nākošais koncerts aicina uz “Dzintaru koncertzāles” Mazo zāli, kur 10. oktobra vakarā uzstāsies Lielās mūzikas balvas laureāts, viens no daudzsološākajiem Latvijas jaunās paaudzes pianistiem Daumants Liepiņš. Savam solovakaram melnbalto taustiņu pavēlnieks izraudzījies daudzveidīgu un bagātīgu programmu. Koncertā skanēs Franča Lista Otrā balāde, Kloda Debisī cikls Estampi, Semjuela Bārbera Klaviersonāte un  pianista iemīļotākā komponista - Ludviga van Bēthovena Septītā sonāte.

Savukārt 17. oktobrī “Spīķeru koncertzālē” klausītājiem tiks piedāvāta koncertprogramma “Nakts sarunas”, kur uz vienas skatuves tiksies enerģiskā pianiste Agnese Egliņa un orķestra diriģēšanā iesvaidītais klarnetists Guntis Kuzma. Viņu sadarbība veidojusies jau kopš studiju gadiem Mūzikas akadēmijā; kopīgi izauklētas vairākas koncertprogrammas un pirmatskaņoti duetam radītie jaundarbi. Šajā koncertā piedzīvosim Andra Dzenīša klarnetes sonātes “Spoguļos” pirmatskaņojumu, līdzās tai skanēs Marinas Gribinčikas analītiskā Klarnetes sonāte, Pētera Plakida zobgalīgi satīriskais darbas „Nakts sarunas”, Mečislava Veinberga emocionāli piesātinātā Sonāte un Leras Auerbahas klavierminiatūras.

22. oktobrī mākslas muzeja “Rīgas Birža” ātrijā uzstāsies pasaulē atpazīstamākais Baltijas valstu kameransamblis - “Čurļoņa stīgu kvartets” ar Mikalojam Konstantīnam Čurļonim veltītu programmu. Čurļonis bija universāls gars – gleznotājs mūzikā un mūziķis glezniecībā. Visi viņa darbi: mākslā, mūzikā un arī literatūrā − ir dziļi liriski, simboliski un plūdeni. Dižgara 150. jubilejas atceri lietuvieši svin ar starptautisku izstādi „No dzintara uz zvaigznēm”, bet latvieši – ar koncertu, kurā apkopots viss viņa radītais muzikālais mantojums stīgu kvartetam: miniatūras, variācijas un kvartets. 

24.oktobrī “Dzintaru koncertzāles” Mazajā zālē “Rudens kamermūzikas festivālu” noslēgs pasaules mēroga zvaigzne, "Gramophone Award 2024" dubultlaureāte un Gada instrumentāliste "Opus Klassik 2024", izcilā vācu vijolniece Izabella Fausta. Māksliniece sadarbojas ar redzamākajiem pasaules diriģentiem un orķestriem, to vidū Andris Nelsons, sers Saimonds Retls, sers Džozns Eliots Gārdiners, Daniels Hārdings, Klauss Mekele, “Berlīnes filharmoniķi”, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Bostonas simfoniskais orķestris, Freiburgas baroka orķestris, Mālera kamerorķestris un daudzi citi. Gan mūziķi, gan kritiķi vienisprātis slavē Faustas sniegumu: viņa ne vien lieliski pārzina instrumentu un tā repertuāru, bet veic mūzikas izpēti caur tās piedzīvojumu un pārdzīvojumu. Tieši šāda pieeja mūzikai ļauj uzskatīt viņu par vienu no spilgtākajām perosnībām mūsdienu klasiskās mūzikas pasaulē. 24. oktobra noslēguma koncertā Izabellas Faustas sniegumā dzirdēsim Johana Sebastiana Baha Sonātes un partitas vijolei.