Māris Andžāns: Čehijā pie varas atgriežoties Babišam, atbalsts Ukrainai var samazināties

Andžāns norādīja, ka Eiropā notiek pastāvīga cīņa starp Rietumiem un Austrumiem, un vēlēšanas dažādās valstīs to apliecina. Pēc Andžāna teiktā, politiskajā dinamikā Eiropā "ir divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ" - aizvadīto divu nedēļu laikā vēlēšanas notikušas Čehijā, Moldovā, pašvaldību vēlēšanas Gruzijā, un katrā no šīm valstīm vērojamas atšķirīgas tendences.

Eksperts akcentēja, ka Moldovas vēlēšanu rezultāti radījuši zināmu eiforiju Eiropas Savienībā (ES), jo proeiropeiskie spēki guvuši uzvaru. Savukārt Gruzijas pašvaldību vēlēšanās pārliecinošu uzvaru izcīnījis valdošais "Gruzijas sapnis", turklāt, pēc Andžāna teiktā, "acīmredzot ne visai godīgās vēlēšanās, kuras opozīcija arī boikotēja".

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka Čehijā notikušās vēlēšanas raisa lielāku satraukumu, jo līdzšinējā valdība un prezidents Petrs Pavels bijuši stingri Ukrainas atbalstītāji. Viņš atgādināja, ka Čehija ir bijusi viena no galvenajām iniciatorēm tā dēvētajā artilērijas lādiņu koalīcijā, kas nodrošinājusi būtisku palīdzību Ukrainai.

"Tagad, kad premjera amatā, visticamāk, atgriezīsies Andrejs Babišs, situācija var mainīties. Babišs jau ir izteicies par plāniem atteikties no dalības artilērijas lādiņu koalīcijā vai tās nodošanu NATO vai kādai citai valstij," sacīja Andžāns, piebilstot, ka tas, iespējams, vājinās Čehijas sniegto palīdzību Ukrainai.

Eksperts norādīja, ka izšķirošs būs jautājums par to, kādu koalīciju Babišs spēs izveidot un kādas būs viņa attiecības ar prezidentu Pavelu, kurš ir bijušais ģenerālis un Ukrainas atbalstītājs.

"Visticamāk, Čehija kļūs par vēl vienu problēmvalsti ES - ne tikai saistībā ar ārpolitiku un attiecībām ar Ukrainu vai Krieviju, bet arī iekšējiem jautājumiem," sacīja Andžāns.

Pēc viņa teiktā, Babišs nav lielākais ES piekritējs, un tāpēc domstarpības var rasties arī vides un aizsardzības politikas, kā arī citu ES iekšējo jautājumu kontekstā.

Jau rakstīts, ka Čehijas populistu partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) līderis Babišs pēc sestdien notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās viņa politiskais spēks ieguva visvairāk balsu, paziņojis, ka centīsies izveidot mazākuma valdību.

Mērķis ir izveidot vienas partijas valdību, sestdienas vakarā atbalstītājiem sacīja Babišs, norādot, ka centīsies nodrošināt ārējo atbalstu no divām mazākām partijām - labēji populistiskās partijas "Autobraucēji sev" (AUTO) un galēji labējās partijas "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD).

ANO ieguva 34,6% balsu, nodrošinot 80 no 200 vietām parlamentā, liecina galīgie rezultāti. Savukārt SPD saņēmusi 7,8%, nodrošinot 15 vietas, bet AUTO - 6,8% un 13 vietas.

Premjerministra Petra Fialas vadītā centriski labējā koalīcija "Kopā" saņēmusi 23,4% balsu, un tai būs 52 vietas, bet līdzšinējās koalīcijas partneri liberāli centriskā partija "Mēri un neatkarīgie" (STAN) - 11,2% balsu un 22 vietas.

Pirātu partija, kas līdzšinējā koalīcijā atradās līdz pagājušajam gadam, ir 9% balsu un 18 vietas parlamentā.

Čehijas prezidents Pavels Prāgas pilī svētdien sācis konsultācijas ar partiju līderiem par jaunas valdības veidošanu, sākot ar Babišu.

Konstitūcija piešķir Pavelam ievērojamu rīcības brīvību lemt, kam uzdot veidot valdību, lai gan parasti tā ir frakcija, kurai ir visvairāk mandātu. Nav skaidrs, kādās jomās Babišam būs jāpiekāpjas, lai nodrošinātu atbalstu valdībai.

SPD pieprasa ne tikai iespēju rīkot referendumu par izstāšanos no ES un NATO, ko Babišs noraida, bet arī vairāk nekā 383 000 Ukrainas bēgļu atgriešanos dzimtenē. Savukārt partija AUTO iestājas pret ES zaļo kursu, kas paredz iekšdedzes dzinēju izskaušanu.