Pašvaldībām taupīt neliek; plāno mainīt finansēšanas modeli
Valsts pārvalde nākamajam gadam ir ieslēgusi taupības režīmu, lai iespējami vairāk līdzekļu varētu novirzīt aizsardzības budžetam. Taču tā ir tikai daļa no publiskajiem resursiem. Gandrīz divarpus miljardi eiro ir nodokļu ieņēmumi, ko saņem pašvaldības. Kā aicinājums pārskatīt izdevumus attiecas uz tām? Tieši tik, cik katra no tām izvēlas to darīt, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Pārmaiņas pašvaldību domāšanā varētu nest to finansēšana pēc citiem principiem .Valdība pirms divām nedēļām uzdeva līdz 2026. gada 1. martam sagatavot izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā, par ko tiek diskutēts jau gadiem.
“Šis būs kārtējais taupības budžets, jo būtībā valsts, un pareizi jūs sakāt, ka valsts šogad ļoti nopietni risina dažādus jautājumus, kā ietaupīt līdzekļus. Vienlaicīgi man jāsaka, ka vismaz pēdējie četri gadi, ja ne pieci gadi jau - pašvaldībām katru gadu ir šis process, kā samazināt, kā apvienot, kā rast papildus līdzekļus savas darbības nodrošināšanai,” saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS).
Kad nesabalansēta budžeta dēļ pērn finanšu krīzē nonāca Talsu novads, tur situāciju mēģināja saglābt, pārskatot štatu sarakstu, mazinot algas un atsakoties no dažiem projektiem. Taču pamatīgāka izdevumu vētīšana iecerēta tikai tagad. “Tāds pilnvērtīgs visu funkciju audits gan nenotika. Tie bija pilnīgi noteikti. Ir lietas, kuras vēl mēs varam pārskatīt. Un tieši tāpēc šobrīd mēs arī esam. Talsu novada pašvaldība ir izsludinājusi iepirkumu funkciju audita veikšanai, vai vismaz Centrālajā pārvaldē un dažās arī pagastu pilsētu apvienībās veiktu auditu par tām funkcijām, kuras, iespējams, pašvaldība var nedarīt. Vai varbūt kaut kur notiek kaut kādu darbību dublēšanās starp darbiniekiem?” saka Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (Talsu novada attīstībai/LA)
Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Talsu budžets nākamgad varētu augt par piecarpus procentiem. Novads saņems arī gandrīz desmit miljonus no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Latvijas pašvaldību budžeti nākamgad augs vidēji par sešiem procentiem, liecina prognozes. Būtiski lielāks ieņēmumu pieaugums tiek prognozēts vienīgi Saulkrastu novadam (plus 13,3%) un Jūrmalas valstspilsētai (plus 10.8%).
Savukārt izteikti sliktāka prognoze ir vienīgi Valkas novadam - ar nepilna procenta (+ 0.9%) pieaugumu. Un Valkai jau šobrīd finanšu situācija ir sarežģīta, un tā gaida papildu atbalstu. “Šeit ir Pašvaldību savienības prasība un arī mūsu prasība, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, valsts tām pašvaldībām, kurām ir zemākais pieaugums, šoreiz, atšķirībā no citiem gadiem, tiešām tā ir vienīgā Valka, piešķirt papildus dotāciju līdz četriem procentiem, kas ir nākamais zemākais pašvaldību pieaugums. Tā jau ir ierasta prakse, un es tiešām nesaprotu, kāpēc šoreiz Finanšu ministrijai ir noraidoša attieksme,” saka Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Pašvaldības speciāli nav aicinātas domāt par taupības režīmu, ja vien tās pašas šādā veidā neizlemj pārskatīt savu budžetu, lai to izmantotu efektīvāk. “Pašvaldības ir autonomas savos lēmumos, un, tā kā viņas apsaimnieko to budžeta naudu, kas viņiem ir piešķirtas un arī ņemtas no nodokļiem, ko maksā viņu iedzīvotāji. Līdz ar to jautājums par efektivizāciju ir katras pašvaldības darba kārtībā. Tā tam ir jābūt pie šiem apstākļiem. Un, manuprāt, ka tik tiešām. Ja mēs šobrīd sakām, ka mums ir par maz naudas, tad mums ir jāspēj arī pateikt, ka tā nauda ir efektīvi izlietota, tai skaitā arī pārvaldē, ne tikai valsts, bet arī pašvaldības līmenī,” saka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs (JV) Raimonds Čudars.
Pašvaldību makus pamatā pilda tajā deklarēto iedzīvotāju samaksātais ienākuma nodoklis, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Jo vairāk un labāk pelnošu deklarēto, jo lielāki ieņēmumi. Ja maks par plānu, tad līdzekļus caur Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu pārdala no citām, kas iekasē vairāk, pamatā – Rīgas un Pierīgas pašvaldībām.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (JV), kurš ir arī Finanšu ministrijas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes priekšsēdētājas vietnieks, uzskata, ka veids, kā šobrīd tiek pārdalīta nauda starp pašvaldībām, ir greizs. Arī Valmieras novads, kurā ir salīdzinoši attīstīta uzņēmējdarbība, saņem dotāciju (nākamgad prognozēti gandrīz deviņarpus miljoni eiro).
Lūk, kā veidojas Valmieras novada aprēķins finanšu izlīdzināšanai šim gadam: pašvaldība nekustamā īpašuma nodoklī iekasē trīs miljonus eiro, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) - 62 miljonus eiro. No IIN vietvarai paliek 78% jeb 48, 6 miljoni eiro, bet valsts ietur pārējo, kas ir 22% jeb 13,7 miljoni eiro. Tad, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, to vecumu un teritorijas lielumu, aprēķina finanšu nepieciešamību, kas šeit ir 61,5 miljoni eiro. Līdz ar to daļa iekasētā atgriežas budžetā kā papildu dotācija 8,7 miljonu apmērā. (dati: Valmieras pašvaldība)
Rēķinot pēc iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās, piemēram, Valmieras novads (pēc 2022. gada datiem) ir krietni priekšā Ādažiem vai Ķekavai. Taču Valmiera saņem dotāciju, bet abas pieminētās ir vieni no donoriem.
“Tas parāda absurdo situāciju, ka faktiski pašvaldība var attīstīt uzņēmējdarbību, kas dod ievērojamu pienesumu Latvijas kopproduktam, faktiski ir dotācijas saņēmēji. Tā sistēma nestrādā pareizi,” saka Jānis Baiks, norādot, ka Ādažu novads saražo trīsreiz mazāk nekā Valmieras novads, bet “sanāk, ka viņi skaitās bagāti, bet mēs, saražojam vērtību, bet skaitāmies nabagi. Es gribu uzsvērt to, ka šī sistēma ir, piedodiet, šobrīd tā nekalpo tā un neveicina arī ekonomiskās aktivitātes.”
Valdība uzdevusi līdz nākamā gada martam atbildīgajām ministrijām kopā ar Pašvaldību savienību sagatavot izmaiņas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā. “Mēs pie jaunajiem šiem sadales principiem strādājam jau ilgstoši un, protams, ka te ir stāsts par to - labāk zināma nelaime nekā nezināma laime, un pašvaldības šo jauno principu nelabprāt pieņem. Bet es gribētu vērst uzmanību, ka no sadales principu izmaiņas jau naudas vairāk nepaliek. Kopumā, ja mēs skatāmies, un dotajā finanšu situācijā arī valsts nevar nākt ar lielāku savu līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanā. Te jau ir stāsts par to, kā mēs izskatāmies kopumā no tā finanšu resursu sadalījuma starp valsti un pašvaldībām,” saka, Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes priekšsēdētāja Inta Komisare.
Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers uzsver, ka ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur Eiropā tiek meklēti veidi, kā motivēt pašvaldības vairāk iesaistīties ekonomiskās aktivitātēs. “Tā problēma ir, ka tas IIN dalījums nav pareizs, un nav motivācijas pašvaldībām strādāt pie tautsaimniecības attīstības, nav motivācijas tautsaimniecībā piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darbavietas, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir saistīts ar dzīvesvietu, nevis darbavietu. Tātad - motivācija ir atjaunot parkus, nodrošināt labu izglītību, kas, protams, ir ļoti svarīgi, tajā pašā laikā nodrošināt kultūras pasākumus pilsētas muzeju, protams, bibliotēku un tā tālāk. Jo svarīgākais ir, lai cilvēki grib dzīvot pašvaldībā. Bet tajā pašā laikā cilvēkiem vajag darbavietu un tātad pieeja būtu jāmaina. Līdzīgi kā Ziemeļvalstis un Somija ir ļoti labs piemērs, ka IIN ir saistīts ar darbavietu, un tas dalījums varētu būt uz pusi - pašvaldība saņem pusi cilvēka iemaksāto IIN vai kādus, piemēram, 40% to IIN, kas ir saistīts ar dzīvesvietu un tad 40% no darbavietas. Un tad uzreiz pašvaldības saprot, ka viņiem ir jābūt daudz atvērtākiem investīcijām, jārunā ar uzņēmējiem, jākonkurē ar citām pašvaldībām par uzņēmējdarbību un uzreiz mainīsies motivācija,” norāda profesors.
Universitātes profesors atzīmē, ka viņa studenti apmeklējuši pašvaldības uzturētu muzeju, kur rudens sākumā trīs nedēļu garumā nav bijis neviena apmeklētāja, un ir jautājums – kādu funkciju veic šāds muzejs un cik racionāli tērēt tam līdzekļus.
