Bijušā "PNB" bankas īpašnieka Guseļņikova un Latvijas tiesvedībā valsts par juridiskajiem pakalpojumiem gada laikā samaksājusi gandrīz 200 000 eiro

Kopš tā laika Ženēvas advokātu birojam "Lalive" par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem ir papildus samaksāti vēl 70 467 eiro. Tāpat pagājušā gada septembrī un oktobrī "Lalive" birojam ir papildus veikti maksājumi 120 501 eiro apmērā par iepriekšējos periodos sniegtajiem pakalpojumiem. Šie maksājumi ir veikti, lai norēķinātos par juridiskajiem pakalpojumiem, kas sniegti no 2023.gada septembra.

Tātad kopā par abām šīm pozīcijām kopš pagājušā gada septembra samaksāti 190 968 eiro.

Parīzes advokātu biroja "Savoie Arbitration" pakalpojumi vairs netiek izmantoti, jo tie nav nepieciešami.

Līdztekus izdevumiem, kas saistīti tieši ar juridisko pakalpojumu sniegšanu, valsts interešu pārstāvības procesā, tāpat kā iepriekšējos gados, ir radušies papildus izdevumi, kas saistīti ar maksājumiem Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izšķiršanas centram (ICSID) par lietas administrēšanu un sevī ietver daļu no šķīrējtiesnešiem izmaksājamās atlīdzības. No lietas reģistrācijas brīža 2017.gada nogalē ICSID ir pieprasījis apmaksai administratīvos maksājumus, kas ietver arī atlīdzību šķīrējtiesnešiem, 1,49 miljonu eiro apmērā.

Kopējo summu par izdevumiem lietā Valsts kanceleja sola atklāt tiklīdz lieta būs noslēgusies.

Šā gada maijā prasītāji lietā izteica noraidījumu vienam no tribunāla šķīrējtiesnešiem un lietas izskatīšana uz laiku tika apturēta. Izteiktais noraidījums netika apmierināts un šobrīd tribunāls pilnā sastāvā turpina darbu pie nolēmuma sagatavošanas.

Kā ziņots, "PNB banka" (toreiz "Norvik banka") un tās toreizējie īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova ICSID pret Latvijas valsti vērsās 2017.gadā.

Aģentūras LETA rīcībā esošais prasības pieteikums liecina, ka banka un tās akcionāri no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai esot radušies valsts "nelikumīgo darbību vai bezdarbības" rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas.

Prasība tiek pamatota ar it kā notikušu Lielbritānijas un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpumu.

Prasībā Guseļņikovi uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi "nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp toreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Komisijai tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, "prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību ceturtajā direktīvā", "nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu" un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.

Guseļņikovs prasībā ICSID apgalvo, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi "ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK".

Bankas toreizējais valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona ir bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad viņš esot devis rīkojumu Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu - Krievijas "Norvik Bank Russia" akcijas pret Ukrainas bankas "Sberbank" akcijām.

"Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no [bankas lielākā akcionāra Grigorija] Guseļņikova pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām "Sberbank Ukraine", kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu," lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.

Prasībā apgalvots, ka "2016. un 2017.gadā augsta ranga Latvijas amatpersona pieprasīja, lai Guseļņikovs maksā kukuļus". Šīs tikšanās esot organizējis Renārs Kokins, kurš, kā noprot prasības iesniedzēji, esot "viens no augsta ranga Latvijas amatpersonas tuvākajiem sabiedrotajiem". Bankas akcionāri prasībā norāda, ka Kokins nav Latvijas amatpersona, bet "centās izveidot neformālas "sadarbības" līniju starp Guseļņikovu un augsta ranga Latvijas amatpersonu".

Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai vārdā nosauc arī bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kurš arī esot prasījis no Guseļņikova kukuļus.

"Sadarbībā ar bēdīgi slaveno Latvijas maksātnespējas administrācijas aprindās pazīstamo Sprūdu krāpnieciskie [vēja parka] "Winergy" kreditori plānoja izkrāpt no bankas aizņemtos līdzekļus, tādējādi bankai nebūtu iespējams tos atgūt," sacīts prasībā, kurā minēts, ka ar "Winergy" saistītie kredīti sasniedz 60 miljonus eiro. "Winergy" projekta īstenotāji neesot atmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē.

Prasībā banka apsūdz Latviju par darbībām, kas kavējušas bankas ikdienas darbu un biznesa plāna īstenošanu, tostarp filiāles Krievijā pārdošanu, tādēļ ne tikai liedzot bankai saglabāt sākotnējo vērtību, bet kavējot peļņas gūšanu.

No šķīrējtiesas Guseļņikovi sagaida "pasludināt, ka Latvija ir pārkāpusi savas saistības, ko paredz [Lielbritānijas un Latvijas] līgums un starptautiskās tiesības attiecībā uz prasības iesniedzēju investīcijām". Tāpat Guseļņikovi vēlas, lai tiesa liek Latvijai izpildīt saistības pret prasības iesniedzēju investīcijām.

Jau ziņots, ka 2019.gada jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% "PNB bankas" akciju. Tāpat bankas pārstāvji pavēstīja, ka tās kontrolpaketes jaunie īpašnieki neesot ieinteresēti turpināt bankas tiesvedības ar Latvijas valsti, FKTK un Eiropas Centrālo banku (ECB).

Taču 2019.gada 15.augustā "PNB bankas" darbība tika apturēta, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. "PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Pirms bankas darbības apturēšanas 2019.gada bankas pārskatā minēts, ka Guseļņikovam, kuram iepriekš tiešā un netiešā veidā piederēja 95,97% bankas akciju, piederēja 23,47% "PNB bankas" akciju, kamēr pārējiem akcionāriem kopumā piederēja 76,53% akciju, taču katram individuāli mazāk nekā 10%. Starp bankas akcionāriem bija Rodžers Edvards Tamrazs, Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā patlaban izskata "PNB bankas" administratora Krastiņa pieteikumu par 32 miljonu eiro piedziņu no bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem par bankai nodarītajiem zaudējumiem.

Starp atbildētajiem ir bijušais bankas īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Guseļņikovs, viņa vietnieks padomē, bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Vēl seši atbildētāji ir bijušais bankas padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Aleksejs Kutjavins.

Krastiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka viņa prasība ir vērsta pret deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem. Viņš lūdz tiesu solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda Guseļņikovu.

Viņš uzsvēra, ka radītie zaudējumi ir saistīti ar darījumiem starp banku un ASV pilsoņa Tamraza vadītu investoru grupu, ko Guseļņikovs pirms bankas slēgšanas stādīja priekšā kā jaunos bankas īpašniekus.

Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka šajā lietā tiesa piekritusi apķīlāt vairāku atbildētāju dzīvokļus un mājas, tajā skaitā bijušam bankas padomes priekšsēdētāja vietniekam Rasmusenam piederošu īpašumu Dānijā vairāk nekā 700 000 eiro vērtībā un padomes loceklim Haningam piederošu māju Vācijā. Abiem apķīlātas arī viņu uzņēmumu daļas. Bijušajam bankas īpašniekam Guseļņikovam gan oficiāli gandrīz nekas nepiederot, izņemot daļas Kipras uzņēmumā sešu eiro vērtībā. Ar šiem īpašumiem būšot par maz, lai labvēlīga sprieduma gadījumā bankai radītos zaudējumus piedzītu.