Skolās trūkst psihologu un speciālistu - bērniem ar uzvedības traucējumiem nav pietiekama atbalsta

Pētījuma autori ar tā secinājumiem otrdien iepazīstināja deputātus Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē.

Pētījumā secināts, ka visizplatītākās grūtības, ar kurām saskaras bērni, ir uzvedības un mācīšanās iemaņu traucējumi. Biežāk konstatētās diagnozes ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS), kas sastopams 44,9%, un autiskā spektra traucējumi 31,9% gadījumu. Savukārt 35,4% bērnu ir bez noteiktas diagnozes.

Pētījuma autori secinājuši, ka informācija par traucējumiem un to veidiem ir nepietiekama un grūti pieejama, turklāt informācija par atbalsta pakalpojumiem ir sadrumstalota.

Pētījumā noskaidrots, ka netiek pilnvērtīgi īstenota iekļaujošā izglītība, pedagogiem trūkst zināšanu un ir novērojama vēlme "atbrīvoties" no bērniem ar speciālām vajadzībām. Skolās trūkst asistentu un citu atbalsta speciālistu, īpaši psihologu, speciālo pedagogu. Izglītības iestāžu darbinieki un speciālisti pētniekiem norādījuši uz savu pārslodzi un izdegšanu, savukārt vecāki sūdzas par garām rindām pie speciālistiem.

Joprojām ir nepietiekama un neefektīva sadarbība starp dažādām institūcijām - izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes iestādēm, kas apgrūtina koordinētu atbalsta sniegšanu. Trūkst regulāras un praktiskas apmācības par darbu ar bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, secināts pētījumā.

Nereti atbalsta sistēmas trūkumi neļauj vecākiem turpināt darba gaitas, radot finansiālas un sociālas grūtības. Vecāki jūtas izdeguši un pamesti vieni ar bērnu grūtībām, ko pastiprina sabiedrības negatīvā attieksme. Trūkst savlaicīguma problēmu risināšanā, nenotiek agrīna diagnožu noteikšana un intervence. Speciālistiem un arī vecākiem trūkst praktiskas atbalsta metodes, brīdina pētnieki.

Pētnieki izstrādājuši vairākas rekomendācijas, lai uzlabotu darbu ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi. Viņi iesaka izveidot vienotu, uzticamu informācijas platformu, izmantojot jau esošos un papildinot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas resursus vai papildināt "E-klasi", kur informācija maksimāli efektīvāk varētu sasniegt vecākus un arī skolotājus.

Pētnieki iesaka stiprināt ģimenes ārstu lomu, nodrošinot apmācības un informatīvos materiālus par uzvedības traucējumiem un atbalsta iespējām.

Arī izglītības iestādēs nepieciešams informēt vecākus par grūtībām, pieejamiem pakalpojumiem un tālākās rīcības plāniem.

Pētnieki uzskata, ka būtu nepieciešamas praktiskas vadlīnijas vecākiem, ģimenes ārstiem, izglītības iestāžu darbiniekiem un speciālistiem, iekļaujot rīcības stratēģijas un papildu informācijas avotus.

Ir jāpalielina psihologu, speciālo pedagogu, sociālo pedagogu, logopēdu, ergoterapeitu un citu speciālistu skaits gan izglītības iestādēs, gan pēc iespējas tuvāk ģimenes dzīvesvietai. Tāpat tiek rosināts samazināt rindas pie speciālistiem un pakalpojumiem, kā arī nodrošināt atbalsta pieejamību ārpus Rīgas, izveidojot pakalpojumu punktus un centrus reģionos. Tiek ieteikts arī attīstīt izbraukuma pakalpojumu jeb mobilās brigādes.

Pētījuma veicēji norāda, ka nepieciešams pārskatīt un pilnveidot iekļaujošās izglītības principus, lai būtu pieejams personāls, apmācības, materiāli un novērstu bērnu atstumšanu.

Esot jāstiprina sadarbība starp izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes iestādēm, bāriņtiesām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī jānodrošina regulāra informācijas apmaiņa, koordinēta rīcība un vienota atbalsta plāna izstrāde.

Pētnieki iesaka stiprināt regulāru sadarbību ar vecākiem, sniedzot izglītojošu informāciju un atbalstu. Tāpat nepieciešams nodrošināt praktiski orientētas mācības pedagogiem un speciālistiem par problēmu atpazīšanu, atbalsta stratēģijām un sadarbības metodēm.

Pedagoģijas un sociālā darba programmās jāiekļauj padziļināti kursi par bērniem ar uzvedības traucējumiem un efektīvām atbalsta metodēm, jāorganizē sabiedrības informēšanas kampaņas, veicinot izpratni par uzvedības traucējumiem, kliedējot stereotipus un mazinot negatīvo attieksmi, norāda pētījuma veicēji.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētāja Ligita Gintere (ZZS) pēc pētījuma secinājumu uzklausīšanas atzina, ka ļoti daudz kas no ieteiktā jau tiek darīts. Novērotās problēmas jau neesot arī "vakar radušās". Gintere LBAF pārstāvēm vaicāja, kurš tieši ir tas adresāts, kam tas viss būtu jādara.

LBAF pakalpojuma "Ceļš pie sevis" vadītāja Elīna Lejiņa-Kairiša atzina, ka jau ir bijušas tikšanās ar Labklājības ministrijas (LM) speciālistiem par šī pētījumu rezultātiem. LM esot jau vairāki projekti, kas vērsti uz šīs problēmas risināšanu. Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īstenojot dažādas aktivitātes šajā jomā.

Lejiņa-Kairiša teica, ka pašvaldībām, kuras ir izglītības iestāžu dibinātājas, vajadzētu gādāt par cilvēkresursu stiprināšanu, savukārt IZM - nākt ar metodisku atbalstu.

Pētniece arī atzina, ka valstiskā līmenī vajadzētu risināt jautājumu par to, ka projektos izveidotie un ieviestie pakalpojumi darbotos ilgtermiņā, nevis tikai līdz projekta beigām. "Mēs pašvaldībās redzam, ka bieži vien jaunus pakalpojumus baidās veidot, jo, beidzoties projektam, tie būs jāfinansē no pašvaldības budžeta, bet pašvaldībai trūkst finanšu. Šai problēmai ir jāmeklē risinājums," atzina Lejiņa-Kairiša.