Vēlēšanas Moldovā - vēl viena Kremļa izgāšanās, norāda politologs Andis Kudors
Politologs Andis Kudors atzīmēja, ka Krievija ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu nelaist prom nevienu no bijušajām padomju republikām, izņemot Baltijas valstis, kas aizgāja laikā, kad Krievija pati vēl bija savas identitātes un ārpolitisko prioritāšu meklējumos. Kudors uzsvēra, ka Gruzija, Ukraina un Moldova sastopas ar aktīviem Krievijas mēģinājumiem paturēt šīs valstis savā ietekmes orbītā.
Politologs norādīja, ka Moldovas proeiropeiskais kurss bija labi redzams pirms vēlēšanām aptaujās. Ne bijušais prezidents Igors Dodons, kurš savulaik piedalījās 9.maija svinībās Maskavā, ne Moldovas politiķis Ilans Šors, ne citi Moldovas politiķi, uzņēmēji un aktīvisti nav spējuši pārliecināt valsts vairākumu par labu dalībai Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) integrācijas projektos.
Jautāts, vai vēlēšanas Moldovā varētu kaut kādā veidā paātrināt valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Kudors norādīja, ka no vienas puses ir Moldovas pilsoņu vēlme integrēties blokā, savukārt no otras puses ir runa par ES gatavību. Viņš klāstīja, ka pēc ES paplašināšanās viļņa 2014.gadā daudz runāts par nepieciešamību integrēt uzņemtās valstis, kā arī bija runas par nogurumu no integrācijas.
Eksperts teica, ka Moldova šīm runām nepievērsa pārāk lielu uzmanību, ko Kudors atzina par pareizu rīcību. Viņš arī pieminēja, ka ES Austrumu partnerības programmā Moldova ir darījusi, ko vien tā varēja, taču ES pati nav piedāvājusi skaidru ceļa karti, lai Moldova varētu iestāties blokā.
Viņaprāt, viens no lēcienveidīgiem integrācijas veidiem būtu, ja Moldova apvienotos ar Rumāniju, taču politiskais spēks, kas šo tēmu virza valstī, saņēmis aptuveni 5 vai 6% vēlētāju balsu. Tas ļauj secināt, ka šī ideja Moldovā nav pārāk populāra, lai gan Kremļa propagandisti par to ir runājuši kā par plānu, lai gan tāds īsti nav bijis.
Lūgts prognozēt nākamos gadus Moldovas ārpolitikā, Kudors sacīja, ka Moldova turpinās virzību uz Eiropu. Vienlaikus ir skaidrs, ka pietiekami liels Moldovas pilsoņu skaits gribētu tuvināšanos ar NVS. Viņš uzsvēra, ka Krievija militāri stratēģiski kavē Moldovas integrāciju ES, jo tā kontrolē Piedņestras teritoriju.
"Šis ir apgrūtinājums Moldovai, ieguvums Krievijai, un rietumi kopumā nav pievērsuši pārāk lielu uzmanību Piedņestras problēmas internacionalizācijai. Varam prognozēt, ka Moldova centīsies attālināties no Maskavas ietekmes orbītas," teica politologs.
Viņš norādīja, ka Krievija, runājot par Moldovu, akcentē neitralitāti un teritoriālo integritāti. Tāpat Kudors atzīmēja, ka Moldova ilgu laiku nav runājusi par saviem mērķiem NATO kontekstā, atšķirībā no Gruzijas un Ukrainas. Viņaprāt, tas ir arī daļēji Krievijas spiediena dēļ, jo Moldovai ir bijis svarīgi tirgot augļus un vīnu Krievijā, daudzi Moldovas iedzīvotāji ir viesstrādnieki Krievijā un arī Rumānijā.
"Krievijas reģionālās ambīcijas nav mazinājušās. Krievija gribētu iekarot Ukrainas dienvidus un iekarot Piedņestru. Krievija to nav pievienojusi iepriekš, neskatoties uz nelikumīgu referendumu, kurā nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Tas nav īstenots, lai kavētu Moldovas eiroatlantisko integrāciju. Mēs nevaram gaidīt, ka Krievija tam atmetīs ar roku," sacīja Kudors.
Jau rakstīts, ka Moldovā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valdošā prorietumnieciskā Rīcības un solidaritātes partija (PAS), liecina pirmdien apkopotie oficiālie rezultāti.
PAS izcīnījusi 50,03% balsu, bet galvenais PAS sāncensis prokrieviskais Patriotiskais bloks (BEP) ieguvis 24,26% balsu, pēc 99,5% balsu saskaitīšanas pavēstīja Centrālā vēlēšanu komisija. PAS parlamentā būs absolūtais vairākums, un tas partijai dos tiesības veidot nākamo valdību patstāvīgi.
Iekļūšanai parlamentā partiju blokiem jāpārvar 7% slieksnis, bet partijām - 5%. Šo slieksni nepārvarējušo sarakstu balsis tiek sadalītas parlamentā iekļuvušo politisko spēku starpā.
Krievijai draudzīgie politiskie spēki - bloks "Alternatīva" un uzņēmēja Renato Usatija Mūsu partija - saņēmuši attiecīgi 7,99 un 6,21% balsu. Savukārt partija "Demokrātija mājās", kas sākotnēji dibināta, lai atbalstītu apvienošanos ar Rumāniju, negaidīti pārvarējusi 5% slieksni un saņēmusi 5,63% balsu.
Svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas plkst.21 pēc vietējā un Latvijas laika Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 1,59 miljoni cilvēku jeb aptuveni 51,9% vēlētāju, tai skaitā 264 000 Moldovas pilsoņu, kuri nobalsoja ārvalstīs.
Jau vēstīts, ka vēlēšanu dienu Moldovā aizēnoja viltus spridzināšanas draudi, kas īslaicīgi apturēja vēlēšanu iecirkņu darbu vairākās Eiropas pilsētās, un kiberuzbrukumi. Nevalstiskā organizācija "Promo-Lex", kas sekoja līdzi vēlēšanu norisei, pāris stundas pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas ziņoja par vairāk nekā 300 apstiprinātiem incidentiem, sākot ar nepiederošām personām vēlēšanu iecirkņos un beidzot ar cilvēkiem, kas fotografēja vai filmēja savus vēlēšanu biļetenus.
Policija neilgi pirms balsošanas beigām paziņoja, ka aizturējusi trīs cilvēkus, kuri plānoja izraisīt haosu un nemierus pēc vēlēšanām. Pie viņiem tika atrasta pirotehnika un viegli uzliesmojoši materiāli.
