Naudas dēļ trauksme pieaug - katru dienu par to raizējas piektdaļa iedzīvotāju
Latvijas iedzīvotāju galvenie ikdienas stresa iemesli ir nauda un veselība, to Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā norādījuši 39 % aptaujāto. Piecu gadu laikā nauda kā stresa pamatavots izvirzījies priekšplānā, mazinoties satraukumam par darbu un attiecībām. Kā biežāko risinājumu stresa mazināšanai par finansēm iedzīvotāji izceļ rūpīgu budžeta plānošanu (34 %) un papildu ienākumu meklēšanu (27 %).
Sabiedrībā pieaudzis ne vien trauksmes līmenis par naudu, bet arī tā intensitāte – 59 % respondentu (pretstatā 52 % 2020.gadā) atzīst, ka par naudu raizējas vairākas reizes mēnesī, tostarp 19 % pat katru dienu. Visvairāk par naudu satraucas jaunieši, īpaši vecumā no 18 līdz 29, kā arī cilvēki ar zemāku izglītību, mazākiem ienākumiem un nepilngadīgiem bērniem. Tikai neliela daļa (13 %) salīdzinoši droši apgalvo, ka par savas mājsaimniecības finansiālo situāciju nesatraucas nekad.
Vērtējot savu finansiālo situāciju, iedzīvotāji norāda, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ne vien izjutuši uztraukumu un nemieru par naudu, bet arī piedzīvojuši grūtības uzkrāt naudu ilgtermiņa mērķiem (34 %), izjutuši vainas apziņu par naudas tērēšanu nesvarīgām lietām (31 %) un diskomfortu, dzīvojot no algas līdz algai (28 %).
Domas par naudu cilvēkiem raisa plašu izjūtu spektru, ar to saistās gan pozitīvas, gan negatīvas sajūtas. Pozitīvo emociju spektrā visbiežāk minēta motivācija (45 %), interese (38 %) un gandarījums (30 %), naudu uztverot kā mērķu sasniegšanas un drošības avotu. Negatīvajām emocijām raksturīga trauksme (45 %), skumjas (31 %) un bailes (29 %), kas atspoguļo bažas par nepietiekamiem finanšu līdzekļiem vai neskaidru nākotni.
Lai mazinātu satraukumu par finanšu jautājumiem, taktikas ir dažādas. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji pievēršas praktiskām lietām, kam ir tieša ietekme uz naudas plūsmu – rūpīgi plāno personīgo budžetu (34 %), mēģina rast iespējas palielināt ienākumus piepelnoties (27 %) vai gūst mieru no apziņas par iepriekš izveidotiem uzkrājumiem neparedzētām dzīves situācijām (23 %). Daļa šīs darbības kombinē arī ar emocionālās labsajūtas stiprināšanu, pievēršoties saviem hobijiem (26 %), klausoties iemīļotu mūziku (15 %) vai sportojot (13 %). Krietni retāk tiek domāts par pievēršanos sevis attīstīšanai, apgūstot kādas jaunas prasmes, kas varētu palīdzēt mainīt esošo finansiālo situāciju (16 %), pieejamo apmācību apzināšanai (5 %) vai profesionāla padoma meklēšanai (2 %).
“Pētījuma rezultāti apstiprina – jo sakārtotākas naudas lietas, jo biežāk cilvēki pret naudu izjūt iedrošinājumu un mērķtiecīgumu. Tie, kuri regulāri plāno budžetu un ir spējuši izveidot uzkrājumus, ir parūpējušies ne vien par iespēju būtiski mazināt ikdienas stresa līmeni, bet arī krietni cerīgāk raudzīties nākotnē. Faktiski savu naudas lietu sakārtošana šodien sev līdzi nes lielāku mieru un arī spēju drosmīgāk izmantot dažādas izaugsmes iespējas. Turklāt nauda cilvēku apziņā nav tikai apmaiņas līdzeklis, bet arī emocionāls un motivējošs faktors, kas ietekmē ikdienas lēmumus un arī attiecības ar citiem,” secina Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Domājot par personīgo finanšu jomām, kurām iedzīvotāji vēlētos pievērsties vairāk. lai mazinātu stresa līmeni naudas lietās, iedzīvotāji visvairāk vērsti ienākumu palielināšanas virzienā. Vēlmi pelnīt vairāk pauž 42 % aptaujāto. Tam tūdaļ seko dažādi aspekti, kas palīdz nopelnīto arī sekmīgi pārvaldīt – iepirkties gudrāk (33 %), veidot īstermiņa un ilgtermiņa uzkrājumus (25 %), veikt investīcijas (21 %), kā arī efektīvāk uzskaitīt un kontrolēt izdevumus (21 %).
“Finansiālā veselība un naudas lietu stresa mazināšana nav tieši atkarīga no ienākumu apmēra vien – lielāka alga pati par sevi vēl neko nerisina. Lai nauda patiesi kalpotu drošībai un mieram, tikpat ļoti ir nepieciešama pārdomāta pieeja tēriņiem, apzināta budžeta plānošana un atbildīga attieksme pret saviem finanšu paradumiem. Tikai pievēršoties ienākumu līdzsvarošanai ar kontrolētiem un mērķtiecīgiem izdevumiem, iespējams nodrošināt stabilitāti naudas lietās un mazināt ar to saistīto trauksmi,” atzīst E. Kropa.
