Kremlis: arī Lielbritānijai un Francijai jāsamazina kodolieroču krājumi
Kremļa ieskatā kodolarsenāli, kas pieder Lielbritānijai un Francijai, ir jāiekļauj sarunās par krājumu samazināšanu.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to paziņoja pēc tam, kad Krievija ierosināja ASV brīvprātīgi vēl gadu uzturēt ierobežojumus stratēģisko kodolieroču izvietošanai, kā noteikts abu valstu līgumā “New START”.
ASV prezidents iepriekš paudis, ka vēlas sākt denuklearizācijas sarunas ar Krieviju un Ķīnu.
“Dabiski, mums sarunas jāuzsāk divpusējā līmenī. “New START” tomēr ir divpusējs dokuments,” Peskovs sacīja valsts ziņu aģentūrai TASS. “Taču ilgtermiņā no šiem arsenāliem nevar abstrahēties. Jo īpaši tāpēc, ka tie ir daļa no kopējās globālās Eiropas drošības un stratēģiskās stabilitātes problēmas.”
START līgumu parakstīja Krievijas un ASV prezidenti Dmitrijs Medvedevs un Baraks Obama 2010. gadā uz desmit gadiem ar iespēju to pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Līgums stājās spēkā 2011. gadā. Tas aizliedz abām valstīm turēt vairāk nekā 1550 starpkontinentālās ballistiskās raķetes un noteikta veida citas raķetes, kā arī kodolgalviņas.
2021. gadā Putins pagarināja līgumu līdz 2026. gada 5. februārim. Līdz Krievijas armijas iebrukumam Ukrainā 2022. gadā Krievija un ASV apsprieda iespējamu jaunu vienošanos, kas varētu aizstāt “START”, taču pēc Krievijas agresijas dialogs tika pārtraukts.
2022. gada februārī Putins vienpusēji apturēja Krievijas dalību līgumā, pamatojot to ar to, ka ASV pārkāpj vienošanos, kā arī ar apstākļu izmaiņām, kādos līgums tika noslēgts. Jo īpaši Putins paziņoja, ka NATO valstis ir "veicinājušas" Ukrainas triecienus pa Krievijas stratēģiskās aviācijas lidlaukiem, bet ASV "rupji sagrāvušas pēc Otrā pasaules kara izveidoto pasaules kārtību" un "demontējušas bruņojuma kontroles sistēmas".
Francijai un Lielbritānijai, kas nekad nav bijušas “New START” vai tā priekšteču līgumu dalībnieces, ir aptuveni 250–300 kodolgalviņas katrai.
