Pēc vienošanās par budžetu "Zaļo un zemnieku savienība" mainījusi nostāju koalīcijai izšķirošā jautājumā
Izdabājot koalīcijas partneru iegribām, valsts budžetā nākamajiem gadiem iestarpināti priekšlikumi, kas uz papīra izskatās daudz labāk nekā dzīvē. Taču, neskatoties uz panāktajiem kompromisiem budžeta sakarā, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ceturtdien, 25. septembrī, Saeimā kopā ar opozīcijas partijām faktiski balsoja pret tā dēvēto Stambulas konvenciju. Šis solis izsauca skarbus koalīcijas partneru savstarpējus pārmetumus. Tagad uz robežas ir pati valdība, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Vienošanos par budžetu šogad īpaši apgrūtina divi aspekti. Pirmais – jārod milzu summa jeb 320,3 miljoni eiro drošībai. Otrais – ir priekšvēlēšanu gads. Otrais aspekts šonedēļ sašūpoja valdību.
Meklējot kompromisus turpmāko gadu valsts budžetā, koalīcija tajā iekļāva arī ZZS pieprasīto PVN samazināšanu četrām precēm – pienam, olām, maizei un svaigai putna gaļai. Vienošanos samazināt PVN no 21% līdz 12% četrām precēm ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) piesaka kā izcīnītu uzvaru ilgstošā kaujā. “Mēs par šo jautājumu cīnāmies jau piecus gadus. Tas, ka tas tiek ieviests ar pusgada nobīdi… Tas tomēr tiek ieviests,” ministrs teic intervijā “de facto”.
No kā nāca lielākā pretestība, viņš vārdā nesauc. Tikmēr Valaiņa koalīcijas partneri nedēļas sākumā savos izteikumos bija krietni maigāki. Teica, ka nekādas milzu cīņas nebija. Vienīgās grūtības bijušas saistītas tikai ar naudas trūkumu. ZZS svarīgā PVN samazināšana četrām precēm valstij nākamgada maksās 15 miljonus eiro, aiznākamgad – 16,4 miljonus eiro.
Lai arī koalīcija vienojās par nākamo gadu budžetu, tas tomēr nav nodrošinājis partneru savstarpēju solidaritāti. ZZS ceturtdien, balsojot kopā ar opozīcijas partijām, izlēma nodot Ārlietu komisijai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas.
Šis ZZS balsojums šonedēļ saniknoja koalīcijas partnerus. Tieši šīs konvencijas ratificēšana bija viens no esošās valdības galvenajiem uzstādījumiem.
“Mums pirmdien ir skaidri un gaiši jāiegūst atbilde no ZZS, vai viņi ir gatavi strādāt tālāk, vai nav gatavi strādāt. Uz šo jautājumu es gribu dzirdēt skaidru atbildi,” pauž "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Vaicāts, kāda būs JV reakcija, ja ZZS paudīs gatavību turpināt darbu, Jurēvics atbild: “Strādāšana jāpierāda ar darbiem, nevis ar vārdiem.”
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) koalīcijas partnera ZZS balsojumu redz kā koalīcijas līguma pārkāpumu. “Jaunā vienotība” savu soli speršot pirmdien. Taču, lai kāds arī tas būtu, esošās koalīcijas sastāvā apmierināto nebūs.
“Nav pirmā reize, kad koalīcijas līgums pārkāpts no ZZS puses. Manā ieskatā šis ir premjeres pašcieņas jautājums attiecībā uz to, kā rīkoties tad, kad koalīcijas partija jau konsekventi balso kopā ar opozīciju. Attiecībā uz tālāko – mēs gaidīsim, kāda būs premjeres rīcība šajā gadījumā. Es domāju, tā nevar būt tikai paskaidrojuma prasīšana. Tur ir jābūt skaidrām politiskām sekām, norāda "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
ZZS šobrīd demonstrē arvien lielākas varas ambīcijas. Sabiedrotos, kā rāda ceturtdienas balsojums, tā rod arī ārpus JV un “Progresīvo” rindām. Taču pati ZZS savu balsojumu Saeimā nesasaista ar problēmām koalīcijas iekšienē. “Es varu pateikt ar pilnu atbildību, ir bijuši n-tie gadījumi, kad koalīcijas līgumi ir pārkāpti. N-tie! Un vienā Saeimas sasaukumā pat n-tās reizes. (..) Un nevajag uzskatīt šo koalīcijas līgumu par panaceju,” teic ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis.
Likumprojektu par izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas iesniedza partijas “Latvijai Pirmajā vietā”, “Nacionālās apvienības” (NA) un “Apvienotā saraksta” (AS) deputāti. Turklāt īsi pēc Saeimas vairākuma lēmuma šo likumprojektu nodot tālākai izvērtēšanai, NA kopā ar AS rosināja premjeres Siliņas demisiju. Tieši šo politisko spēku kopīgs bloks ZZS vadībā neoficiāli izskan kā alternatīva JV valdībai.
Priekšvēlēšanu gaisotnē neviens nav gatavs noraidīt sabiedrībā populārus ierosinājumus, neraugoties uz to faktisko ietekmi. PVN samazinātās likmes noteikšana četrām precēm var arī nerisināt pieteikto mērķi – mazināt dzīves dārdzību.
Kā izriet no Latvijas Bankas ekonomiska Oļega Krasnopjorova teiktā, preču cenu noteiks piedāvājums un pieprasījums. Tieši šī ekonomikas likuma dēļ pircēji cenu kritumu ilgākā laika posmā var nesajust. “Faktiski nekad – ne Latvijā, ne citās Eiropas valstīs – PVN likmes samazināšana nav viens pret viens (cenu samazinājums) 100% apmērā. Varbūt 70%, 80%,” norāda ekonomists.
Piemēram, šobrīd, ja maizes kukulis maksā 1,89 eiro, PVN šajā cenā ir 33 centi. Ar samazināto likmi maizes kukuļa cena būtu 1,69 eiro. Taču, ieviešot samazināto PVN likmi, varētu pieaugt pieprasījums pēc šīm precēm. Savukārt, ja palielinās pieprasījums, bet nemainās piedāvājums, preces cena aug. Pēc tam uzņēmēju pusē ar samazināto PVN likmi aplikto preču cenu kāpumu var pamatot ar citām, piemēram, darbaspēka, transporta vai preču uzglabāšanas izmaksām.
Finanšu ministrs tagad uzsver – šo četru preču cenu būs jākontrolē, lai labums no PVN samazināšanas būtu iedzīvotājiem, ne tirgotājiem. Taču, kā uzraudzīs, šobrīd neviens droši nezina. “Mēs neesam redzējuši neko no Ekonomikas ministrijas piedāvājuma, bet katrā ziņā Ekonomikas ministrijas rīcībā ir dažādi instrumenti, tirgus uzraudzības instrumenti. Un es pieņemu, ka viņi zina, ko viņi dara, piedāvājot šādu priekšlikumu,” stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Valainis pagaidām kā uzraudzības risinājumu min pārrunas un vienošanos ar tirgotājiem.
Visbeidzot – PVN samazinātās likmes noteikšana četrām precēm ir tikai gadu ilgs pilotprojekts, kas sāksies nākamā gada jūlijā, trīs mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. “Tas, kas notiks, un jau pavisam drīz – visas nākamās valdības, kuras sastādīs, budžetu, saskarsies ar to, ka nākamajos gados ir iezīmēts kaut kāds mīnuss, atjaunojot vai saglabājot šo (samazināto PVN) likmi. Tad būs retorika, ka valdība palielina PVN likmi šīm pārtikas preču grupām,” norāda Šuvajevs. Citiem vārdiem – ņemot vērā, ka šobrīd izlemts četrām precēm PVN samazināt tikai uz gadu, nākamajai valdībai nāksies izskaidrot iedzīvotājiem, kāpēc šī pilotprojekta beigās PVN šīm precēm pieaug. Izvērtēt šo pilotprojektu 2027. gadā uzdots Zemkopības un Finanšu ministrijai.
Finanšu un ekonomikas ministri PVN samazināšanu četrām precēm pamato arī ar to, ka šādi rīkojās Zviedrija. Taču tur PVN standarta likme, salīdzinot ar Latviju, ir par četriem procentiem lielāka jeb 25%. Tas nozīmē, ka ieņēmumi no PVN valstī ir lielāki. Turklāt prakses attiecībā uz PVN Eiropas valstīs ir ļoti dažādas. Kā izriet no politiķu atbildēm, konkrēta pamatojuma par Zviedrijas piemēra piesaukšanu nav.
Turklāt nav arī skaidrs, kāpēc samazināto PVN likmi noteica konkrētajām četrām pārtikas precēm. Sākumā koalīcijas partneru vidū spriests, ka samazināt PVN varētu maizei, pienam un olām, taču sarakstam pievienoja arī putna gaļu. Pretējā gadījumā ar samazināto PVN likmi aplikto preču klāsts esot licies pārāk veģetārs. “de facto” rīcībā esošie Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka noteikt samazinātu PVN likmi visai pārtikai valstij nākamgad maksātu 181,3 miljonus eiro.
