“Štrunts par cilvēktiesībām - labāk paskaties, cik smukas mums rūpnīcas!” Ķīna izmanto Rietumu influencerus propagandai, “iekrīt” arī latvieši

Autoritārisms, teju nepārtraukta savu pilsoņu novērošana, cenzūra, sarežģītais Taivānas jautājums, vēsturiskā netaisnība pret Tibetu, attieksme pret uiguriem, izsenis negatīvas asociācijas raisošā “sliktas kvalitātes” birka “Made in China” (ražots Ķīnā) – šie visi ir fundamentāli, sāpīgi temati, kas veido Ķīnas propagandas ražotāju dienaskārtību.

No Rietumu puses bieži kritizēto politiku Ķīna pamatā aizstāv un argumentē diplomātiskā, politiskā līmenī, bet daudzos no šiem sāpju punktiem, kas piešķir negatīvas nokrāsas visādi citādi strauji augošajam militāri-ekonomiskajam milzim, sava loma ir arī, dāsni motivētiem rietumniekiem, kuros ieklausās mājinieki.

Vispār jau nav noslēpums, ka Ķīna aktīvi izmanto Rietumu ietekmes līderus (influencerus), lai veidotu pozitīvu tēlu par savu valsti un atspēkotu gadu desmitus senus, iesakņojušos kritikas pieturpunktus.

To var ļoti parocīgi izdarīt ar populāro kultūru (TV šovi, vlogi, tūrisma apskati utt.), kuras pamatā ir vienkārša, šķietami nevainīga ideja: “aizbrauksim paskatīties savām acīm – kā tad viņi tur tajā Ķīnā dzīvo!” Nereti ar visu pārējo jau “palīdz” (lai neteiktu – diktē) Ķīnas varas oficiālie pārstāvji un nav izslēdzams, ka šāda Rietumu auditorijai paredzēta satura veidotāji par šo ne vienmēr paši ir lietas kursā. Piemēru šādiem “ceļvežiem Ķīnas realitātē” netrūkst un tādi ir arī Latvijā.

Kā darbojas šis mehānisms?

Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) jau sen ir tikusi “pieķerta”, izmantojam influenceru tīklu, lai globāli popularizētu savus vēstījumus.

Šie vēstījumi bieži ne vien slavē dažādus Ķīnas sasniegumus, bet arī cenšas neitralizēt Rietumu kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem vai citiem strīdīgiem jautājumiem. Dažkārt tiek izplatīta arī maldinoša vai klaji nepatiesa informācija.

Tad seko nākamais solis, proti, ja Ķīnā ciemojas kāds nosacītā Rietumvalstu auditorijas daļā vērā ņemams viedokļu līderis, influenceris, viņa klātbūtni nekad garām nepalaiž vietējie Ķīnas mediji.

Tiek vēstīts gan par ciemiņu ierašanos, gan par viņu pēcāk izveidoto saturu, kuru plaši pārpublicē Ķīnas oficiālie mediji, tādējādi sabiedrībā nostiprinot priekšstatu, ka režīmam ir starptautisks atbalsts. Vispār jau maza atšķirība no Krievijas propagandistu “manevriem”, regulāri atrādot prožektoru gaismā dažādus parocīgus Rietumniekus, kuri, piemēram, pārvākušies uz dzīvi Krievijā, vai ilgstoši tur viesojas, “īstās krievu dvēseles meklējumos”.

Būtiskākā atšķirība laikam gan ir pieejā – ja Krievijas propaganda nereti top, ar smagu roku (“mēs aizstāvamies nevis uzbrūkam!”, “NATO ir agresors!”, “Krievijā nav cenzūra, te ir bezierunu brīvība!” utml.), tad vēstījumos, kurus Rietumu auditorijai, ar dažādu influenceru, sabiedriskās domas veidotāju starpniecību, ir palīdzējusi radīt Ķīna, nereti tiek pat pieļauts kāds skarbāks vārds par novērošanas kamerām Ķīnas pilsētās, cenzūru un Komunistisko partiju.

Kādēļ tā? Jo racionāli domājošs cilvēks taču saprot – ir bezjēdzīgi noliegt, ignorēt autoritārisma un cenzūras pārmetumus Ķīnas virzienā. Šo komponentu esamība ir nenoliedzama.

Tā vietā labāk blakus šīm reālijām pozicionēt tikpat nenoliedzamo Ķīnas jaudu ekonomikā, ražošanā, IT jomā un pilsētu attīstībā. Kas zin... varbūt kāds, “iespaidiem un viedokļiem atvērtāks” rietumnieks vēl secinās, ka gānītais autoritārisms un cenzūra, kā minimums, Ķīnas gadījumā ir nākusi par labu un kā maksimums – ir universāla veiksmes un panākumu atslēga?

Arī “viesi no Latvijas” nesen nokļuvuši propagandistu redzeslokā

Gribot vai negribot, bet Latvijā nesen tapušā raidījuma “Ražots Ķīnā” veidotāju vizīte Ķīnā arī tika izmantota propagandas vajadzībām.

Vietējā medijā “Jančenas Vakara Ziņas” tika publicēts vesels sižets, kurā Latvijas žurnālistu grupa tika pasniegta kā piemērs tam, ka “Eiropa Ķīnu uztver kā inovāciju un attīstības paraugu, kur jābrauc un no kura jāmācās”.

Jā, arī šajā raidījumā tika pieminēts, ka Ķīna ir autoritāra valsts. Taču absolūts vairums informācijas ir integrēti ĶKP tradicionālie vēstījumi – cildināta valsts attīstība, kultūra un izskanējuši aicinājumi pašiem apmeklēt Ķīnu.

Raidījuma vadītājs Kaspars Blūms-Blūmanis savos sociālajos tīklos atzina, ka vizīte viņam ļāvusi “iemīlēt Ķīnu un lauzt stereotipus”. Arī producente Aiga Baikova, fotogrāfs Zahars Subotins un vadītāja Lelde Ceriņa publiski dalījās ar sajūsmu par valsti, blakus izpaliekot kritiskām piezīmēm.

Un tagad - daži papildu novērojumi:

• šī raidījuma programma sakrīt ar ierasto ĶTR propagandas tūru formātu – dažādu tehnoloģiju, ražošanas uzņēmumu apmeklēšana un produktu testēšana, ķīniešu kultūras un virtuves baudīšana u.tml.;
• vērā ņemams ir arī komandas galamērķis Ķīnā – Guandunas province, kas pirmšķietami nav tipiskā izvēle;
• raidījumu veidoja SIA “AI Production”, kuras vienīgā valdes locekle un patiesā labuma guvēja ir Aiga Baikova. Persona divreiz piedalījusies ĶTR apmaksātās mācībās Ķīnā – 2019. gadā un 2024. gadā -, pēdējās no kurām norisinājās tieši Guandunā. Pēc šiem braucieniem producente savos sociālajos tīklos dalījās, ka viņas “sapnis ir Ķīnas stāstus kādreiz atvest uz Latviju”.

Starptautisku piemēru “influenceru diplomātijai” netrūkst

Aizrunājoties par šāda veida saturu, jāpiemin populārā, lētā e-veikala “Shein” gadījums 2023. gadā. Ķīnas ātrās modes gigants uzaicināja ārvalstu influencerus apmaksātā braucienā, lai atspēkotu apsūdzības par piespiedu darbu un cilvēktiesību pārkāpumiem. Starp citu, arī Latvijas “Ražots Ķīnā” grupa apmeklēja šo uzņēmumu.

Vēl 2025. gadā Ķīnas valsts medijs piedāvāja amerikāņu influenceriem ar vairāk nekā 300 tūkstošiem sekotāju pilnībā apmaksātu braucienu pa piecām pilsētām apmaiņā pret pozitīva satura publicēšanu sociālajos tīklos.

Kā minēts sākumā, šāda prakse nav nekas jauns – Ķīna jau gadiem izmanto “influenceru diplomātiju”, lai atspēkotu kritiku un koptu savu tēlu.

Ietekmes līderi palīdz propagandas vēstījumiem izplatīties nemanāmāk un pārliecinošāk, jo viņi labi pārzina auditorijas vajadzības un prot sarunāties ar to atbilstošā “valodā”, manierē. Šāds saturs šķiet autentiskāks nekā kaut kādas oficiālas preses relīzes vai sen identificētu propagandas kanālu sausie, mediju propagandas formātā ieturētie mēģinājumi ietekmēs sabiedrības domu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas ""Štrunts par cilvēktiesībām – labāk paskaties, cik smukas mums rūpnīcas!” kā Ķīna izmanto Rietumu influencerus propagandai, "iekrīt" arī latvieši" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.