Latvijas banku pārstāvji brīdina par nodokli, kas pasliktina situāciju valstī

Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati liecina, ka 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos banku izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem palielinājās aptuveni par 13,6%, bet mājsaimniecībām - par 8,5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Uldis Cērps skaidroja, ka šī pozitīvā dinamika veicina mājokļu pieejamību iedzīvotājiem un atbalsta uzņēmumu investīcijas. Vienlaikus uz kreditēšanas potenciālu negatīvi ietekmē solidārais maksājums, kas tiek piemērots tikai banku sektoram un Latvijā rada mazāk labvēlīgu finansēšanas vidi nekā Lietuvā un Igaunijā.

Lietuvā jauni kredīti ir izslēgti no līdzīga nodokļa bāzes, bet Igaunijā šāds maksājums vispār neeksistē. Šī gada pirmajā ceturksnī bankas solidārā maksājuma veidā samaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Kā norādīja Uldis Cērps, Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paudusi bažas par šī maksājuma ilgtermiņa ietekmi uz banku kapitālu un finanšu sistēmas stabilitāti, savukārt Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir ieteicis atturēties no šāda veida maksājuma ieviešanas.

"Tieši tagad, 2026. gada budžeta veidošanas kontekstā, ir svarīgi izvērtēt šī instrumenta negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, jo tikai konkurētspējīgs banku sektors spēj efektīvi atbalstīt ekonomiku," uzsvēra Cērps.

Atgādināsim, ka no šī gada Latvijas bankas maksā īpašu nodokli no savas virspeļņas. Plānots, ka šī nodokļa ietvaros 2025. gada budžetā tiks iekasēti 96 miljoni eiro, 2026. gadā - 60,8 miljoni eiro, bet 2027. gadā - 66 miljoni eiro.

Saskaņā ar likumu solidārais maksājums ir noteikts 60% apmērā no aprēķina bāzes. Par bāzi tiek uzskatīta tā kredītiestādes tīro procentu ienākumu daļa par kalendāro gadu, kas vairāk nekā par 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējo piecu finanšu gadu laikā - no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.