Valsts policija: Latvijā aug slēgtu etnisko grupu ietekme - sekas vēl tikai priekšā
Latvijā ir vērojama tendence iebraucējiem veidot slēgtas etniskās grupas, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā stāstīja Valsts policijas (VP) Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes pārstāvis Dmitrijs Vegneris.
Pēc policista stāstītā, noziegumu pastrādāšanā no iebraucējiem no trešajām valstīm visbiežāk tiek pieķerti bijušo padomju republiku pārstāvji. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis vai Islande, Norvēģija, Lihtenšteina vai Šveice.
VP apkopotie dati par laiku no janvāra līdz augusta beigām liecina, ka "lielākie nedarbu darītāji" ir iebraucēji no Ukrainas, Krievijas un Moldovas, informēja policijas pārstāvis.
"Ja runājam par tālākām zemēm, tad ir konstatēti 19 noziedzīgi nodarījumi, kurus izdarījuši Uzbekistānas iedzīvotāji. Tālāk seko Azerbaidžānas iedzīvotāji ar 18 noziedzīgiem nodarījumiem, Indijas pārstāvji ar deviņiem noziegumiem, Kazahstānas ar 55 noziegumiem, Kirgizstānas ar astoņiem, Armēnijas iedzīvotāji ar astoņiem noziegumiem, Tadžikistānas iedzīvotāji ar septiņiem, bet Pakistānas iedzīvotājs aizturēts vienā šādā gadījumā," informēja Vegneris.
Pēc Vegnera vārdiem, policija novēro tendenci veidoties slēgtajām etniskajām grupām. Pamazām tās palielinās un tuvākajā nākotnē ir "jārēķinās ar sekām". Policista vērtējumā, Latvijas nelegālo migrantu kontroles sistēma līdz galam neesot pārdomāta un ne vienmēr esot efektīva.
Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus komisiju informēja, ka Iekšlietu ministrija patlaban strādā pie informatīvā ziņojuma par pasākumiem migrācijas risku ierobežošanā. Ziņojums ietveršot piedāvājumus grozījumiem normatīvajos aktos, tostarp, Imigrācijas un Augstskolu likumā. "Tur būs doti konkrēti uzdevumi gan personāla apmācībai un dažādu datu bāžu pieejamības nodrošināšanai un dienestiem," klāstīja Cinkus.
Cinkus uzskata, ka visiem iesaistītajiem dienestiem ir skaidra nelegālās migrācijas risku nozīme, bet to vājākais punkts ir resursi, tostarp, personāls, tāpēc tiekot strādāts pie problēmu risināšanas.
Rīgas mēra vietnieks Edvards Ratnieks (NA) augusta vidū preses konferencē paziņoja, ka aicina nelegālos imigrantus mēneša laikā pamest Rīgu un Latviju. Migrācija bija viens no jautājumiem, kurus NA izcēla savā pēdējā pašvaldību vēlēšanu kampaņā. Ceturtdien Rīgā sāksies NA politiķu rosinātie nelegālo migrantu ķeršanas reidi.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts iepriekš atzina, ka Ratnieks viennozīmīgi pārspīlē nelegālo migrantu izplatības problemātiku galvaspilsētā.
Vienlaikus Latvija jau vairākus gadus saskaras ar Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas izraisīto nelegālās imigrācija spiedienu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
