Deputāte: provocējot NATO valstis, Krievijas mērķi ir lemti neveiksmei
Krievijas mērķi, vēršoties ar provokācijām pret NATO valstīm, ir lemti neveiksmei, Ziemeļvalstu, Baltijas valstu (NB8) un Polijas parlamentu vadītāju ārkārtas sanāksmē paziņojusi Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Kā pavēstīja Saeimas Preses dienestā, Kalniņas-Lukaševicas skatījumā, agresora mērķis ir iebiedēt cilvēkus, pārbaudīt NATO vienotību un samazināt atbalstu Ukrainai. "Krievijas mērķi ir lemti neveiksmei. NATO reakcija ir ļoti skaidra, stipra un nepārprotama," sanāksmē teikusi Kalniņa-Lukaševica.
Diskusijā tika apspriests NATO paziņojums pēc 4.panta konsultācijām, kas notika pēc Igaunijas pieprasījuma un kas pauž alianses apņemšanos nostiprināt atturēšanas un aizsardzības pozīcijas Austrumu flangā, tostarp ar efektīvas pretgaisa aizsardzības palīdzību.
"NATO neignorēs šādas provokācijas, paziņojums ir skaidrs signāls Krievijai. Mums ir jābūt gataviem atbildēt daudz spēcīgāk, kā arī sekmēt sabiedroto klātbūtnes nostiprināšanos alianses austrumu flangā," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas priekšsēdētājas biedre pauda Latvijas atbalstu NATO jaunajai misijai "Austrumu sardze", kas stiprina atturēšanas politiku un aizsardzību bloka austrumu daļā. Pēc viņas vārdiem, šī misija "apliecina dalībvalstu dziļo izpratni par incidentu nopietnību un apņemšanos atbilstoši reaģēt nākotnē".
Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Polijas parlamentu vadītāju ārkārtas sanāksme tika sasaukta pēc Igaunijas parlamenta iniciatīvas, lai apspriestu incidentu Igaunijas gaisa telpā, kas notika pavisam neilgi pēc tam, kad Krievijas droni masveidā ielidoja Polijas gaisa telpā, tādējādi apliecinot provokācijas kā Krievijas īstenotu taktiku pret kaimiņvalstīm un NATO dalībvalstīm.
Jau ziņots, ka NATO otrdien brīdināja Krieviju pārtraukt "eskalējošo gaisa telpas pārkāpumu praksi" tās austrumu flangā. "Krievija ir pilnībā atbildīga par šīm darbībām, kas ir eskalējošas, rada pārrēķināšanās risku un apdraud dzīvības. Tās ir jāpārtrauc," paziņojumā norādījušas NATO 32 dalībvalstis.
Tāpat ziņots, ka Igaunija sasauca NATO 4.panta konsultācijas par Krievijas reaktīvo iznīcinātāju ielidošanu Igaunijas gaisa telpā pagājušajā piektdienā.
Šis incidents, kura laikā NATO pacēla gaisā iznīcinātājus, notika tikai nedaudz vairāk nekā nedēļu pēc tam, kad alianse notrieca Krievijas bezpilota lidaparātus virs Polijas, un lika Varšavai pieprasīt līdzīgas sarunas.
Reaģējot uz bezpilota lidaparāta ielidošanu Polijas gaisa telpā, NATO paziņoja, ka tā pastiprina savu austrumu aizsardzību, lai palīdzētu novērst draudus no Maskavas puses.
Savā paziņojumā NATO valstis solīja, ka "sabiedrotos šie un citi bezatbildīgi Krievijas akti neatturēs no ilgstošām saistībām atbalstīt Ukrainu".
Otrdien notikušās sarunas bija trešā reize, kad tika izmantots Ziemeļatlantijas līguma 4.pants, kopš Krievija 2022.gadā uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un devītā reize, kad tas tika iedarbināts alianses 79 gadu vēsturē.
