Skolotāju trūkumu jārisina ar profesijas prestiža celšanu, pauž UNESCO
Skolotāju trūkumu jārisina ar profesijas prestiža celšanu, kas darbam izglītības nozarē piesaistītu jauniešus un citu profesiju pārstāvjus, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šādu redzējumu pauda UNESCO pārstāvji.
Ar pedagogu trūkumu tuvākajā nākotnē saskarsies vairums pasaules valstu, lēš UNESCO. Līdz 2030. gadam pasaulē varētu trūkt 44 miljoni skolotāju. Problēma ir ne tikai cilvēku skaita ziņā, bet arī kvalitātē - krītas skolotāju motivācija turpināt darbu profesijā un apmācību līmenis.
Komisijas sēdē kā galvenais risinājums izskanēja nepieciešamība celt profesijas prestižu sabiedrībā.
UNESCO Izglītības sektora Skolotāju nodaļas un Starptautiskās darba grupas par skolotājiem "Izglītībai 2030" vadītājs Karloss Vargass norādīja, ka skolotāja loma sabiedrībā ar laiku ir mazinājusies - senajās civilizācijās skolotājs bija kopienas intelektuālis, kurš meklēja risinājumus kopienas problēmām.
Eksperts arī vērsa uzmanību uz bērnu vecāku atbildību: "Arī mēs kā vecāki esam atbildīgi, lai saglabātos pedagogu prestižs - mēs nosakām skolotāja lomu sabiedrībā."
Tāpat jādomā par skolotāju apmācības procesu un darba apstākļiem, lai tie būtu atbilstoši. Papildus atalgojuma celšanai un profesionālajam atbalstam UNESCO pārstāvis pieminēja arī tehnoloģiju integrāciju skolotāju slodzes mazināšanai un skolu vadības komandas stiprināšanu.
Savukārt efektīvas vadības informācijas sistēmas palīdz saprast ne tikai, cik daudz ir skolotāju, bet arī viņu vajadzības. Tāpat tās ir svarīgas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu skolotāju izvietojumu, piebilda eksperts. Novērots, ka labākie skolotāji, izglītības iestādes un skolēni "koncentrējas pārticīgākās vietās", savukārt citviet ir nepietiekami kvalificēti skolotāji vai viņiem ir grūti darba apstākļi. "Tādā veidā tiek atražota nevienlīdzība," norādīja Vargass.
Latvijā pedagogu trūkums nākotnē var kļūt akūtāks, jo daļa skolotāju tuvojas pensijas vecumam, savukārt viņu vietā nenāk pietiekams skaits jauno skolotāju. Uz to komisijas sēdē norādīja gan Saeimas deputāti, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
"Latvijā pedagogu trūkums ir, bija un būs. (..) Mums nav skolotāju, kas nāks [pensijā aizgājušo] vietā," sprieda opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS).
Pārdomas par skolotāju trūkumu un iespējamiem risinājumiem, tostarp tehnoloģiju izmantošanu, izteica arī citi Saeimas deputāti. Līdztekus viņi uzsvēra nepieciešamību attīstīt skolotāja personību un līderību.
UNESCO eksperts norādīja, ka skolotājam mūsdienās ir ne tikai jānodod zināšanas, bet arī jāiemāca skolēnam, ko ar tām darīt. Līdztekus ir jādomā par to, ko vēlamies bērniem iemācīt.
"Šobrīd izglītības programmā ir vairāk plānu un satura nekā dienu gadā, tāpēc jāsaprot, kas ir galvenie elementi, kas ir jāiekļauj mācību programmā," uzskata eksperts.
Viņš atzina, ka mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt samazināt skolotāju administratīvo slogu, tomēr tas nevar aizstāt pedagoga klātbūtni un lomu personības veidošanā.
"Redzot lielo pedagogu trūkumu, rodas jautājums, kādas tehnoloģijas varam izmantot, lai aizstātu skolotājus. (..) Bet mēs ticam, ka skolotāju darbs nebūs aizstājams," sprieda eksperts.
UNESCO aplēses liecina, ka līdz 2030.gadam nepieciešamo 44 miljonu skolotāju pieņemšana darbā izmaksātu ap 120 miljardiem ASV dolāru gadā. Starptautiskās rekomendācijas paredz, ka valstīm izglītībai jānovirza vismaz 6% no iekšzemes kopprodukta, taču šobrīd vidēji pasaulē šis rādītājs ir 4%.
