Eirodeputātes Ineses Vaideres komunistiskā pagātne: komjaunatnes “zvaigzne” un tautas ienaidnieka meita. FOTO
Eirodeputātes Ineses Vaideres biogrāfija ir raiba kā dzeņa vēders – no Latvijas komjaunatnes “sejas” līdz nacionālkonservatīvas partijas biedrei, pa starpām vēl kļūstot par “tautas ienaidnieka” meitu. 12 gadus, padomju okupācijas laikā, viņa bijusi kompartijas biedre un tās ideoloģijas stutētāja, par ko saņēmusi pārmetumus no abām frontes pusēm.
Padomju laikā viņa kļuva par vienu no Latvijas republikas priekšzīmīgākajām komjaunietēm un iestājās kompartijā. Veiksmīgi veidoja karjeru, līdz pēkšņi kļuva par “tautas nodevēja meitu”. Viņa centās reabilitēties un stāstīja, ka neko nav zinājusi par sava tēva dienestu vācu armijā Otrā pasaules kara laikā. Tai pašā laikā viņa draudzīgi pie viena “komjauniešu galda” sēdējusi kopā ar tagad niknākajiem politiskajiem ienaidniekiem – Aivaru Lembergu un Tatjanu Ždanoku.
Publiski pieejamajā CV, kas atrodams Eiropas Parlamenta mājaslapā, par šo visu nav ne vēsts. Tikai pierakstīts, ka 1975. gadā Vaidere bija "pasniedzēja, aspirante, vecākā pasniedzēja, docente, asociētā profesore, profesore Latvijas Universitātē".
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas viņa atkal paudusi, ka tēva dienests vācu armijā viņai nav ļāvis saņemt zelta medaļu, absolvējot vidusskolu. Jauns.lv skaidro, ko Ineses Vaideres (dzimusi Miķelēna, pēc pirmajām laulībām – Bula) “komunistisko pagātni”.
Bet pirms iepazīstinām ar viņas piederību komjaunatnes un kompartijas organizācijām, īsa Ineses Vaideres biogrāfija:
Dzimusi Jelgavā, Lizetes un Jāņa Miķelēnu ģimenē. Māte Lizete Miķelēna strādāja Jelgavas 4. vidusskolā par direktora vietnieci saimniecības jautājumos, tēvs Jānis Miķelēns bija skolotājs, kurš tika izsūtīts uz Sibīriju. Pirmo reizi - 1945. gadā Staļina represiju rezultātā, otro reizi - 1952. gadā. Kamēr tēvs atradās izsūtījumā, pirmos trīs dzīves gadus Inese Vaidere auga kopā ar māti un vecvecākiem.
Inese Vaidere absolvēja Jelgavas 4. vidusskolu, līdztekus nodarbojoties ar sportu - spēlēja basketbolu, kļuva par Jelgavas pilsētas čempioni, kā arī piedalījās republikas skolēnu spartakiādēs.
Ineses Vaideres grāmatas "Misija Latvijai. Epizodes" atvēršanas svētki
2024. gada 18. janvārī kinoteātrī "Splendid Palace" notika Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres grāmatas "Misija Latvijai. Epizodes" atvēršanas svētki.
Studējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes ekonomiskās kibernētikas specialitātē, iegūstot ekonomistes-matemātiķes kvalifikāciju. Pēc studijām sāka darbu kā docētāja un vēlāk turpināja zinātnisko darbību aspirantūrā un ieguva ekomikas zinātņu kandidātes grādu. Strādāja kā Politekonomijas katedras zinātniskā sekretāre. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas turpināja akadēmisko darbu Latvijas Universitātē, sākotnēji kā asociētā profesore, vēlāk kā profesore. No 2000. līdz 2002. gadam vadīja Vācijas Tautsaimniecības pārstāvniecību Latvijā un paralēli bija arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas Padomes priekšsēdētāja vietniece.
1993. gadā kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no LNNK saraksta, taču netika ievēlēta. 6. Saeimas vēlēšanās kandidēja no LNNK un Latvijas Zaļās partijas saraksta, kā arī 7. Saeimas vēlēšanās no “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, tomēr abās vēlēšanās neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu parlamentā. 8. Saeimas vēlēšanās, kandidējot no tā paša saraksta, sākotnēji netika ievēlēta, bet kļuva par deputāti Roberta Zīles vietā.
1994. gadā tika iecelta par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri un šo amatu pildīja līdz 1997. gadam. No 1997. līdz 1998. gadam bija ministru prezidenta Guntara Krasta padomniece, bet drīz pēc tam kļuva par vides ministri Viļa Krištopana valdībā. No 1999. līdz 2000. gadam pildīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomnieces pienākumus. 2001.—2002. gadā darbojās Rīgas domē kā deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece.
2004. gadā, kandidējot no “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, pirmo reizi tika ievēlēta iropas Parlamentā. 2009. gadā ievēlēta atkārtoti, kandidējot no partijas “Pilsoniskā savienība" saraksta. 2011. gadā, apvienojoties partijām “Jaunais laiks" “Pilsoniskā savienība” un “Sabiedrība citai politikai", kļuva par “Vienotības" biedri, bet 2013. gadā partijas kongresā tika ievēlēta par valdes locekli.
2014., 2019. un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Inese Vaidere kandidēja no apvienības "Jaunā vienotība" saraksta, paliekot pirmā starp neievēlētajiem kandidātiem, taču tā kā pēc katrām no šīm vēlēšanām saraksta līderis Valdis Dombrovskis tika apstiprināts par Eiropas komisāru un Eiropas Komisijas viceprezidentu, viņa stājās viņa vietā un turpināja darbu Eiropas Parlamentā.
