Ārsts, pret kuru sākts kriminālprocess par uzmākšanos pacientēm, atgriezies praksē
Vēl pagājušajā gadā ap šo laiku neirologs Leonīds Viškers strādāja dažādās ārstniecības iestādēs. Taču gada sākumā Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” izgaismoja viņa iespējamo uzmākšanos pacientēm. Lietu izmeklē policija. Tad neirologs pats pārtrauca darbu visās praksēs. Astoņus mēnešus nestrādāja. Taču tagad viņš atsācis darba gaitas un pieņem pacientus ārstniecības iestādē “FizProf”. Tikmēr viņam piemērotais liegums pusgadu ārstēt joprojām nav stājies spēkā un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), izvērtējot viņa lietu, nonākusi strupceļā, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.
Vairākas sievietes “Re:Baltica” atklāja, ka Viškers viņām esot uzmācies ar vārdiem un nelūgtiem pieskārieniem, izmantojot savu statusu un viņu uzticēšanos. Pats ārsts visu noliedza.
Kriminālprocess pēc 160. panta
Policijā joprojām notiek izmeklēšana. “Šobrīd kriminālprocess ir kvalificēts pēc Krimināllikuma 160. panta pirmās daļas, vēl tiek veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes. Šobrīd no plašākiem komentāriem izmeklēšanas interesēs atturēsimies,” norāda Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.
160. panta pirmā daļa ir par seksuāla rakstura darbību nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tā izdarīta, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo.
Piemērotais sods pārsūdzības dēļ nestājas spēkā
Viškeram šobrīd nav nekādu šķēršļu strādāt. Latvijā mediķu pārkāpumus izmeklē Veselības inspekcija (VI). Tajā norāda, ka iestāde izdarījusi visu, kas ir tās spēkā. Šis ir vienīgais gadījums, kad inspekcija kādam ārstam piemēroja administratīvo sodu, kas paredz arī liegumu strādāt.
Sākotnēji inspekcija Viškeram uzlika tūkstoš eiro lielu naudas sodu un liegumu pusgadu nodarboties ar ārstniecību. Ārsts to pārsūdzēja sākumā inspekcijas vadībai, pēc tam Rīgas rajona tiesā. Tā naudas sodu samazināja uz pusi, bet liegumu pusgadu ārstēt atstāja spēkā. Bet arī to neirologs ir pārsūdzējis nākamajā instancē. “Šī brīža tiesiskais regulējums neparedz, ka šis papildu sods stājas spēkā uzreiz.
Tātad apstrīdēšana un pārsūdzēšana šajā konkrētajā situācijā aptur lēmuma darbību līdz brīdim, kamēr lēmums stājas spēkā,” paskaidro VI Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte. Pārsūdzība, kurā neirologs apstrīd viņam piemēroto Veselības inspekcijas sodu, šobrīd ir Zemgales apgabaltiesas tiesvedībā.
Viškera gadījums izsauca diskusijas VM
Konkrētais Viškera gadījums izsauca diskusijas Veselības ministrijā par to, vai esošais tiesiskais regulējums ir labākajās pacientu interesēs. Ministrijā veselības nozares pārstāvji sprieda par to, vai administratīvi piemērots sods – liegums ārstēt – būtu jāpiemēro jau laikā, kad to apstrīd tiesā. Ministrijā izlēma, ka šādu kārtību ieviest nevar. Tā radot pārāk lielus tiesiskus riskus. Kā alternatīvu izdomāja noteikt, ka ārstniecības personu reģistrā varētu publicēt piebildi, minot, ka ārstam inspekcija piemērojusi sodu un ka šis sods ir pārsūdzības stadijā. Tas nozīmē – lai pacients būtu drošs, ka viņš dodas pie ārsta, kuru nav sodījis mediķu uzraugs, viņam pašam ārstniecības personu reģistrā tas būtu jāpārbauda.
Šādas izmaiņas šobrīd ir iecere. Kad Veselības ministrija tās varētu virzīt Ministru kabinetā, nav zināms.
LĀB Aroda tiesā Viškera lieta nevirzās
Situācija nonāca strupceļā, kad jautājums par Viškera ārsta sertifikātu iekļuva Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) dienaskārtībā. Tieši šī organizācija atbild par ārstu sertificēšanu.
Viškera gadījuma notikumu secība ir šāda – inspekcija, piemērojusi neirologam sodu, vērsās LĀB Sertifikācijas padomē un lūdza izvērtēt Viškeram izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai anulēšanu. Tā izlēma, ka nevar lemt par sertifikātu, jo to anulēt var pēc biedrības Ētikas komisijas vai Aroda tiesas priekšlikuma. Ētikas komisijā iesniegumu par Viškeru skatīja pērn un lietas materiālus aizsūtīja policijai. Tāpēc šā gada sākumā lieta nonāca biedrības Aroda tiesā. Vairāk nekā pusgadu vēlāk lieta nav pavirzījusies uz priekšu. Kā norāda LĀB Aroda tiesas priekšsēdētāja Valentīna Berga, “februārī iesnieguma izskatīšana aroda tiesā tika pārtraukta”.
Vēl jūnijā LĀB teica, ka tā lūdza visām notikušajā iesaistītajām pusēm sniegt papildu informāciju. Taču teju neviens biedrības aicinājumam nav atsaucies. “Atskaitot Viškera ierašanos, tā mēs arī neko citu nesaņēmām. Tas arī ir ļoti apgrūtinoši lēmuma pieņemšanai, jo tad jau uz ko mēs balstīsies?” pauž Berga.
Kāpēc LĀB nevar balstīties uz Veselības inspekcijas izdarītajiem secinājumiem? Tas, izrādās, nebūtu saskaņā ar biedrības darba procedūru. “Ārstu biedrībai noteikti jāizvērtē šis. Tāpēc jau ir šī aroda tiesa. Tad jau nebūtu (tā) vajadzīga. Inspekcija izskata, inspekcija konstatē, atsūta uz ārstu biedrību. Ārstu biedrībā Sertifikācijas padome anulē (sertifikātu), un viss,” pauž LĀB Aroda tiesas priekšsēdētāja.
Ņemot vērā, ka konkrētās lietas izskatīšana LĀB Aroda tiesā ir iestrēgusi un, visticamāk, nevirzīsies tālāk, kamēr nebūs virzība kriminālprocesā, rodas jautājums – kāda ir jēga no Aroda tiesas? Atbildot uz šo jautājumu, tās priekšsēdētāja neizslēdz, ka būtu vērts izvērtēt arī Aroda tiesas procesu.
Kopumā ārsta sertifikāta apturēšana vai anulēšana notiek ļoti reti. “Re:Baltica” izprasītie dati no Veselības inspekcijas atklāj, ka pēdējo 15 gadu laikā sertifikāts ir anulēts astoņiem mediķiem, bet uz laiku pārtraukts – pieciem ārstiem. Šo piecu cilvēku vidū bijis arī pašreizējais LĀB vadītājs Māris Pļaviņš.
Ministrs LĀB saskata kapacitātes trūkumu
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) LĀB saskata kapacitātes trūkumu, jo lielākā daļa LĀB pārstāvji ar biedrību saistītos pienākumus pilda pēc sava pamata darba. Ministrijā strādājot pie juridiskā ietvara tam, lai biedrība varētu ātrāk pieņemt lēmumu situācijās, kad runa ir pār ētikas pārkāpumiem vai ārstu disciplinārlietām. “Ir nepieciešama tāda institūcija, kas ātri pieņem lēmumus un informē sabiedrību. Līdz ar to šobrīd mēs strādājam uz to. Juridisko formu un juridisko formu ir nepieciešama arī realizācija,” teic ministrs. Šādai ierosmei gan būtu nepieciešams arī finansiāls atbalsts.
Tiesībsardze: esošā kārtība nav saskaņā ar pacientu labākajām interesēm
Nupat amatā apstiprinātā Tiesībsardze uzskata, ka spēkā esošā kārtība nav saskaņā ar pacientu labākajām interesēm. “No vienas puses, protams, mēs neaizmirstam par nevainīguma prezumpciju un, kamēr nav pierādīta vaina, tikmēr, protams, mēs domājam, ka cilvēks nav vainīgs. No otras puses, protams, ir jāsaprot, ka veselība ir prioritāte. Tā ir mūsu pamatvērtība, pamata tiesība. Un manā ieskatā esošais regulējums nav gluži atbilstošs pacientu interesēm, pacientu drošībai un pacientu tiesību aizsardzības konceptam kā tādam. Jāsaprot, ka šeit mēs runājam par cilvēka dzīvību, par cilvēka veselību,” norāda tiesībsardze Karina Palkova.
“FizProf” intervijai nepiekrīt
Ārstniecības iestādes “FizProf” pārstāvji intervijai nepiekrīt. “Leonīds Viškers strādā klīnikā “FizProf” saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Visa informācija par viņa profesionālo darbību ir pieejama oficiālajos reģistros. Ņemot vērā vadības aizņemtību un tēmas trūkumu sarunai ar žurnālistiem, mēs neplānojam sniegt nekādus komentārus,” rakstiski atbild iestādes administrācija.
Pieteikties pie neirologa uz vizīti ir vienīgā iespēja viņu satikt un lūgt sniegt atbildes uz žurnālista jautājumiem. Kameras priekšā viņš joprojām turpina klusēt. “Es arī nerunāšu par žurnālistiskiem jautājumiem neviena vārda,” viņš pauž, kad sapratis, ka pie viņa uz vizīti pieteikusies žurnāliste. Pie izslēgtas kameras Viškers neatzīst pārkāpumus un notikušajā vaino “Re:Baltica” žurnālisti. Neirologa ārsta sertifikāts šobrīd derīgs līdz 2029. gada sākumam.
