“TZMO Latvija” biroju centrs atzīts par gada labāko būvi Latvijā

Vēl pirms dažiem gadiem būvdarbi Rīgā, Reinvaldu ielā 17, braucot pa Augusta Deglava vai Lubānas ielu vai riņķojot pa apli, kas savieno šīs un citas ielas, lika cilvēkiem, redzot masīvās koka konstrukcijas, kas slējās piecu stāvu augstumā, ar izbrīnu spriest – kas gan tas varētu būt? Versijas bija dažādas: koncertzāle, baznīca, izstāžu zāle… Pabeigts tas izrādījās pavisam kas cits – šogad “TZMO Latvija” sāka apdzīvot savas jaunās mājas ar biroju, noliktavu, izplatīšanas centru, konferenču zāli un daudzām citām telpām.

Ar dabu sirdī

Tas, ka ēka ir tieši tāda, atbilst “TZMO Latvija” mātesuzņēmuma “TZMO Group” filozofijai, kas vērsta uz dzīves kvalitātes un veselības uzlabošanu, ražojot un pārdodot higiēnas preces un medicīniskos līdzekļus. Taču ceļš līdz gatavai ēkai nebija vienkāršs.

“Pirms vairākiem gadiem sapratām, ka pienācis brīdis, kad esam izauguši tik lieli, ka nepieciešams savas, nevis īrētas telpas, kaut kas īpašs. Tā 2019. gadā tika nopirkts zemes gabals un uzsākts projekts,” “Kas Jauns Avīzei” teic Ruta Dziļuma, “TZMO Latvija” valdes locekle un vadītāja jau 25 gadu garumā.

“Sapratām, ka mums vajag ne tikai birojus un noliktavas, bet arī konferenču zāli, jo būs apmācības, semināri, citi pasākumi, piemēram, “Putnu dienas”, pasākumi māmiņām un vecmāmiņām, arī veikals nepieciešams, un tā viss apauga ar vajadzīgām niansēm un sīkumiem, kas ikdienā ir ļoti būtiski. Nepārtraukti par to domāju, pat naktīs sapņoju: kā panākt, lai ir patīkami cilvēkiem, lai ir zaļi, dabīgi, brīvi, skaisti un ērti,” stāsta Dziļuma.

Bažas bija veltas

“Kad bija pienācis brīdis vest arhitekta Venta Grietēna radīto konceptu rādīt mātesuzņēmuma prezidentam, domāju, ka kaut ko tādu, tik inovatīvu un neparastu, mums būvēt neļaus, bet, man par pārsteigumu, viss tika pieņemts un apstiprināts piecpadsmit minūšu laikā,” atceras Dziļuma. “Mūsu prezidents vienmēr uzsver, ka Latvija ir zaļa un koks kā dabas daļa ir mūsu vizītkarte. Tas, ka mums atļāva ko tādu uzbūvēt, turklāt būvēja mūsu pašu, latviešu, firmas, vien jau ir unikāli un uz inovācijām un nākotni vērsts.”

Meitasuzņēmuma vadītājai Latvijā, kas parasti vienmēr arī tā ir jebkur pasaulē, kur “TZMO SA” investē, nācās pašai ieguldīt milzu enerģiju un darbu, lai projekts no vīzijas pārvērstos par realitāti. Tas tika uzsākts pirms kovida... Un tad vienā dienā viss pēkšņi apstājās.

Kad sērga bija pārdzīvota, kad visi cerēja no jauna uzelpot un atsākt aktīvi strādāt, sākās karš Ukrainā. Radās vēl lielāka neskaidrība. Šajā laikā visas izmaksas sadārdzinājās, cenas auga neaptveramā ātrumā. Kopā beigās projekts izmaksāja aptuveni 13,5 miljonus eiro.

Koks aiz stikla, nevis flīzēm

Ļoti daudz kas tika pārprojektēts un uzlabots. Notika atteikšanās no gāzes apkures, pārejot uz ilgtspējīgāku apkures sistēmu, ieviestas modernas ēku vadības BMS un noliktavu pārvaldības sistēmas, automātiska CO2 kontrole, vairākas citas tehniskas lietas, lai būve atbilstu augstajām BREEM* prasībām.

Taču pamata koncepcija no tā tikai ieguva. Kaut vai it kā sīkums, ko ierosināja Dziļuma: kādēļ aizklāt koku ar flīzēm, ko esam pieraduši redzēt dušas telpās, ja tam var izmantot stiklu, kas sniedz iespēju maksimāli atstāt redzamu unikālo koka faktūru.

Ienākot ikviens uzreiz sajutīs koka smaržu, kas apņem kā saules sasildītā mežā, jo būvē izmantoti skuju koki. Gaišumu un vieglumu vēl vairāk pastiprina tas, ka gaisma, krītot cauri neskaitāmiem logiem, izkūst liektajās līnijās, kas aizstāj asos stūrus. Aiz logiem ir pilsēta, bet no biroja paveras skats uz zaļām priežu galotnēm un debesīm.

Savukārt betons vairāk atgādina pelēkos Saulkrastu oļus. Klusās cilvēku balsis, kas ieskanas cauri stikla sienām vai atvērtajos laukumos, un mašīnu radītā dūkoņa noliktavā izraisa asociācijas ar klusu jūras murdoņu. Ēkā ir kaut kas no Gaismas pils, bet tikai tādā mīlīgā un mājīgā noskaņā. Daudz mazākos mērogos un tuvāk dabai.

Kabūzis kā vecmāmiņai

Biroja iekšpusē atrodas vestibils ar plašu ātriju visu ēkas stāvu augstumā. Interesanti, ka virsgaismu konstrukcija, ja nepieciešams, pilda arī dūmu novadīšanas funkciju.

Īpašu mājīgumu piešķir plāksnītes, kas apzīmē telpas ankambaris, kabūzis. “Tā runāja mana vecmāmiņa, tāpēc vēlējos saglabāt viņas vārdus arī savā darbavietā,” saka Ruta, kura ir māmiņa trim bērniem un vecmāmiņa četriem mazbērniem.

Dēls un meita arī strādā uzņēmumā. Divi mazbērniņi intervijas dienā paņemti līdzi uz darbu, smiedamies skraida pa saules pielieto otrā stāva iekšējo balkonu. Mazo plaukstiņu nospiedumi tikko palikuši uz lifta metāla sienas. “Viņiem te viss patīk, un mājās jau lifta nav, tāpēc skraida un spēlējas,” priecājas Dziļuma, kura stāvējusi klāt katrā celtniecības procesa posmā. Ne tikai pārbaudot, bet arī iesakot kaut ko, kas padarītu ēku vēl labāku.

Unikāli risinājumi

Latvijā nav otras tādas noliktavas, kuras karkass piecu stāvu ēkas augstumā ir būvēts no masīvkoka. Šā karkasa dēļ, kamēr tas nebija nosegts, tad arī klīda runas par izstāžu zāli vai pat noslēpumainu baznīcu. Vieta, kur strādā noliktavas darbinieces, izskatās kā neliela atpūtas māja mežā. Katrs birojs, katra darba vieta ir radīta darbinieku ērtībām un drošībai, vienalga vai tā ir darba vai atpūtas telpa.

Koks ir ne tikai atjaunojams resurss, kas ir draudzīgs videi, bet arī, samazinot oglekļa nonākšanu atpakaļ atmosfērā, sniedz dabisku siltumizolāciju un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Koksnes materiāli, to tuvums veicina emocionālo un fizisko labsajūtu, samazinot stresu un kopumā uzlabo cilvēka dzīves kvalitāti.

Biroja ēka paredzēta 60 darbiniekiem, konferenču zāle – 150 vietām, loģistikas centrs nedēļā saņem un tālāk uz realizācijas vietām nodod tik preces nedēļā, cik pirms 25 gadiem – viena gada laikā. “Šogad sasniedzām apgrozījumu viens miljons mēnesī, kas nav viegli Latvijas mazajā tirgū,” lepojas Dziļuma, piebilstot, ka apbrīno noliktavas strādniekus, kuri spēj paši savām rokām šo preču daudzumu pārvietot.

Ēka demonstrē to, ka koka būvniecība Latvijā attīstās ne tikai videi draudzīgi, bet arī labi iederas uzņēmējdarbības vidē.

Ar nākotnes vīziju

“Mēs esam izveidojuši labdarības fondu “Kopā mainām pasauli” – palīdzam cilvēkiem, kuriem nav dzīvē paveicies kā mums, kas esam spējīgi strādāt, mūsu telpās darbojas arī Eiropas ilgtermiņa aprūpes centra “Aprūpes skola”, kas ir pirmā Latvijā tāda veida skola. Sabiedrība noveco, un cilvēkiem ir maz zināšanu, kā rūpēties par tādiem sabiedrības locekļiem,” stāsta uzņēmuma vadītāja.

“Svarīgi ir, lai cilvēki, kuriem ir īpašas vajadzība, kuri ir veci un nevarīgi vai kādi citādi ar ierobežotām iespējām, sajustu, ka arvien ir daļa no sabiedrības, ka viņi ir mums vērtīgi. Un nedrīkst aizmirst, ka rūpes par citiem arī paņem ļoti daudz spēka. Cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts un atelpas brīdis, lai viņi varētu turpināt rūpēties par citiem.”

Veiksmīga uzņēmējdarbība, ņemot par pamatu sabiedrības intereses, ne tikai peļņas gūšanu un konkurences cīņu, idejiski atspoguļojas arī jaunās ēkas iekšienē. Pārdomāti izmantojot un eksponējot koku ne tikai kā labu būvmateriālu, bet arī kā dzīvās dabas daļu, panākta harmoniska vide, kurā patīkami uzturēties gan darbiniekiem, gan jebkuram ciemiņam. Turklāt ēka ar neparasto risinājumu piesaista garāmbraucošo un ejošo cilvēku skatienus kā veiksmīgs vides objekts, kas rada pozitīvas emocijas.

Raksts tapis sadarbībā ar Valsts meža attīstības fondu.