Mediķu arodbiedrība pieprasa papildu 133 miljonus algām – pretējā gadījumā draud kolektīvais strīds ar valdību
foto: LETA
Mediķu arodbiedrība sāks kolektīvā interešu strīda procedūru.
Sabiedrība

Mediķu arodbiedrība pieprasa papildu 133 miljonus algām - pretējā gadījumā draud kolektīvais strīds ar valdību

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sāks kolektīvā interešu strīda procedūru, jo nav pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pēc Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdes (NTSP) informēja arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.

Mediķu arodbiedrība pieprasa papildu 133 miljonus ...

Kā atzīmēja Bāriņa, pēc NTSP sēdē skatītās Finanšu ministrijas (FM) prezentācijas izriet, ka veselības aprūpei papildu paredzēti 34 miljoni eiro, kas, viņasprāt, "nesedz pilnīgi itin neko". Bāriņa sacīja, ka LVSADA Veselības ministrijai (VM) rakstīts vēstuli ar prasībām, sekos sarunas ar VM par iespējamu izlīguma risinājumu. Ja rezultāts netiks panākts, LVSADA padome vērtēs tālākās darbības.

Kā vēstīts, LVSADA pieprasīja līdz šodienas NTSP sēdei pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru.

Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.

Pēcāk tā izvirzīja prasību par atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām vismaz 13,5% apmērā. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.

LVSADA šīs prasības pamatoja ar apsvērumiem, ka valdība nespēj nodrošināt nozares konkurētspēju, un atsaucās uz FM prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā.

Kā atzinis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), mediķu arodbiedrības prasība par papildu 133 miljoniem eiro mediķu atalgojumam un tā pieaugumu par vismaz 13,5% šobrīd nav reāli īstenojama.

Tomēr, ja fiskālajā telpā radīsies papildu iespējas, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi - īpaši māsām, kuru darba samaksa joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, solījis Abu Meri.

Vienlaikus ministrs atgādinājis, ka 2024.gadā ārstniecības personu atalgojums jau ticis palielināts, un vismaz ārstu atalgojuma līmenis šobrīd ir tuvu Eiropas koeficientam, ja to salīdzina ar tautsaimniecībā vidējo. Abu Meri vērsa uzmanību, ka pērn panākta vienošanās, ka atlīdzības fondu iespējams celt par 2,6%, tāpat kā pārējā valsts sektorā.

Lai rastu ietaupījumus budžetā, uz ko aicināja FM, VM jau "nopietni pārskatīja savas iespējas un darīja visu iespējamo, lai saglabātu gan esošo pakalpojumu pieejamību, gan atalgojuma fondu," norādīja ministrs.

Abu Meri uzsvēris, ka publiski paudis un sarunās ar LVSADA apliecinājis, ka pilnībā apzinās nozares kritisko situāciju, īpaši cilvēkresursu jomā.

Politiķa ieskatā mediķu atalgojumam ir jāturpina pieaugt. "Ar arodbiedrību esam vienisprātis, ka Latvijas konteksts vairs nav vienīgais salīdzinājuma punkts - mediķu pieejamība jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī reģionos," paudis ministrs. Viņš arī aicina ņemt vērā, ka pastāv cilvēkresursu pārvilināšanas risks starp valstīm.