"Iepriekš nevienam to nevajadzēja, bet tagad krieviem..." kāds vīrietis Rīgā, lūdzot naudu, skaidro, kāpēc nemāk latviski
Soctīklos klejo video, kur kāds krievu tautības vīrietis Rīgas centrā lūdz naudu garāmgājējam. Starp viņiem izvēršas diskusija, kurā tiek apsriestas arī valodas zināšanas.
Līdzās tirdzniecības centram "Origo" vīrietis krievu valodā jautā, vai garāmgājējam ir papīra nauda, uz ko saņem atbildi, ka nē - viss esot uz kartes.
Tad vīrietis paziņo, ka viņam karte ir nobloķēta un jautā, vai nevarot noņemt?
Uz jautājumu, kā viņš šeit [Latvijā, Rīgā] gadījies, sirmais kungs sniedz sirdi plosošu atbildi - "es piedzimu šeit, valodu divreiz nenokārtoju. Iepriekš nevienam to nevajadzēja, bet tagad krieviem..."
Tad video filmētājs vēlreiz jautā - "cik ilgi jūs šeit dzīvojat?"
"Es piedzimu šeit," vēlreiz atkārto naudas lūdzējs.
Tad video filmētājs viņu sāk kaunināt par to, ka dzimis Latvijā un nav varējis nokārtot valsts valodas eksāmenu - "kā tā?"
"Nu tā, agrāk nevienam nevajadzēja. Visi viens otru saprata, visi runāja," skaidro valodas nepratējs.
"Te tomēr ir Latvija, te ir latviešu valoda - oficiāla," uzmanību vērš garāmgājējs.
"Visur ir divas valodas, valstis" atbild krievs, turot rokās cigareti un lietussargu.
"Kur visur?" izbrīnīts jautā filmētājs.
"Visur, visā pasaulē," skaidro viņa sarunu biedrs.
"Krievijā ir divas valsts valodas?" pretjautājumu uzdod jaunietis.
"Tur nav tikai divas, tur ir uzbeki, čečeni, tur ir visi..." savu domu turpina sirmais vīrietis.
"Bet visi zina krievu valodu," viņu pārtrauc video autors. "Nu, bet šeit jāzina latviešu valoda, jo šeit ir Latvija," viņš piebilst.
Vīrietis tikmēr bezspēcībā noplāta rokas un izsaka piezīmi - "Jūs mani mācīsiet? Jums kāda papīra nauda ir? Jūs noņemt neko nevarat?"
Tad video filmētājs paziņo, ka viņam tikai telefonā un aiziet.
Ir pagājuši trīs gadi, kopš Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā un uzlika par pienākumu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt valsts valodas zināšanas. 2023. gadā latviešu valodas prasmes A2 līmenī spējuši apliecināt 46% cilvēku. Pārējiem tika dots divu gadu termiņš, kas tuvāko mēnešu laikā būs beidzies. Vienlaikus līdz ar 2024. gada Imigrācijas likuma izmaiņām pieteikšanās termiņš jau ir beidzies 841 Krievijas pilsonim. Tāpēc jau ir nosūtīti paziņojumi par to, ka līdz 13. oktobrim Latvija ir jāatstāj.
Pēc PMLP datiem lielākajai Krievijas pilsoņu daļai, kam būtu atkārtoti jānokārto valodas pārbaude un jāiziet drošības pārbaude, pagarinātais termiņš beigsies nākamā gada pirmajā pusē. Proti, janvārī – 410 cilvēkiem, februārī – 462, martā – 821, aprīlī – 1158 un maijā 548.
Kopumā pirmie Imigrācijas likuma grozījumi skāra 25,3 tūkst. Krievijas pilsoņu. Lielākā daļa – 16 tūkst. cilvēku – saņēma Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju. Aptuveni tūkstotis saņēma termiņuzturēšanās atļauju, pārsvarā, uz ģimenes apvienošanas, retāk – nodarbinātības pamata. Savukārt 2,6 tūkst. cilvēku ir aizbraukuši paši.
Paralēli valodas prasmes pārbaudei, visiem Krievijas pilsoņiem veic arī drošības pārbaudi. Iepriekšējos divos gados dienesti konstatēja – iespējamos riskus Latvijas nacionālajai drošībai rada 327 Krievijas pilsoņi, kuriem uzturēšanās atļauja atteikta. Vēl septiņus Krievijas pilsoņus, kurus skāra izmaiņas imigrācijas kārtībā, pēc Valsts drošības dienesta rekomendācijas iekļāva tā saucamajā melnajā sarakstā.
