
Artis Ostups par krājumu "Patiesība" saņem Dzejas dienu balvu oriģināldzejā

Dzejas dienu balva oriģināldzejā šogad piešķirta Artim Ostupam par krājumu "Patiesība", ko izdevis apgāds "Neputns", paziņoja Dzejas dienu organizatori. Kā norāda izdevniecība, Ostups savā piektajā dzejoļu krājumā ir nonācis līdz iepriekš viņa daiļradē neredzētam aspektam: mierpilnām un samiernieciskām attiecībām ar pasauli.
Izdevniecība atzīmē, ja ir pierimusi viņa poētiskajam stilam raksturīgā taustīšanās tumsā - tādu tēlu un metaforu darināšana, kas dzīvo tikai nakts aizsegā.
""Patiesībā" dzejnieka skatiens pat sīkākajās vides detaļās uzkurina ugunsgrēkus vai laiku sasaldē ledū, kuru drīz arī atkausē. Viņu interesē cilvēku un cilvēcīgā pasaule, uz ko tostarp norāda krājumā itin lielais skaits aizšifrēto veltījumu," darbu raksturo "Neputns".
Dzejas dienu balva ir apbalvojums, ko Latvijas Rakstnieku savienība piešķir gada labākajiem dzejas un atdzejas krājumiem. Šogad Dzejas dienu balvai tika pieteiktas 30 grāmatas - 25 oriģināldzejas krājumi un pieci atdzejas krājumi.
Dzejas dienu balvai nominēta Anna Auziņa par krājumu "Kāpostu zupa", Kirils Ēcis par krājumu "te nu ir tā vasariņa", Artis Ostups par krājumu "Patiesība", Edvīns Raups par krājumu "Laiks jau ir ievilcies", Katrīna Rudzīte par krājumu "Dažas piezīmes par ķermeni" un Arvis Viguls par Federiko Garsijas Lorkas krājuma "Dzejnieks Ņujorkā" atdzejojumu.
Dzejas dienu balvai pieteiktos darbus vērtēja un nominācijas izvirzīja dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš, dzejniece Māra Ulme un dzejniece Ērika Bērziņa.
Ar Dzejas balvas pasniegšanu noslēdzas festivāla šī gada pamatprogramma, kas šogad, par godu 60 gadu apritei kopš norisinājās pirmās Dzejas dienas, tika pieteikta ar saukli "Dzeja svin" un norisinājās no 29.augusta līdz 13.septembrim Rīgā un ārpus. Vēl virkne pasākumu, svinot dzeju un dzejniekus, turpināsies visu septembri un oktobri.
Dzejas dienu tradīcija aizsākās 1965.gada 11.septembrī, kad Esplanādē, atzīmējot Raiņa simtgadi, tika atklāts viņa piemineklis. Gadu vēlāk LRS nolēma šādu notikumu rīkot ik gadu, iedibinot Dzejas dienas, kas pamazām pārauga kultūras tradīcijā ar pasākumiem visā Latvijā - dzejas lasījumiem, tikšanās reizēm ar autoriem, kā arī no 1996.gada ar Dzejas dienu balvas pasniegšanu gada labākajai dzejas grāmatai.