Neskatoties uz iebildēm par procedūru, Rozenbergs virzīts Augstākās tiesas senatora amatam
Pēc spraigām diskusijām deputāti Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šodien atbalstīja bijušā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga virzīšanu apstiprināšanai uz Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta senatora amata vietu.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka deputāti nav saņēmuši komisijas lēmumu par Rozenberga reputācijas atbilstību tiesneša amatam. Judins informēja, ka pret Rozenbergu 25 gadus atpakaļ uz izlīguma pamata tika izbeigts kāds kriminālprocess, līdz ar to deputātiem būtu jāsaņem gan komisijas lēmums par reputācijas atbilstību, gan arī lietas materiāli, lai pašiem iepazītos par izdarīto kriminālo nodarījumu pirms 25 gadiem.
Rozenbergs deputātiem uzsvēra, ka 25 gadus atpakaļ viņš bija izraisījis autoavāriju, kuras rezultātā cietis cilvēks, bet kopš tā laika ir pagājis ilgs laiks un viņš šo gadījumu nav slēpis.
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Aivars Uminskis deputātiem norādīja, ka komisija desmit tiesnešu sastāvā vienbalsīgi nolēmusi, ka Rozenberga reputācija pilnībā atbilst AT tiesneša amatam.
Judins piekrita, ka šāds lēmums ir pieņemts, bet deputāti nav šādus dokumentus saņēmuši, līdz ar to tā ir deputātu atbildība un pienākums iepazīties ar visiem dokumentiem, lai vēlāk nebūtu pārpratumu.
Politiķis uzsvēra, ka viņam nav šaubu par Rozenberga atbilstību amatam, jo viņš ir profesionāls jurists, bet šajā gadījumā runa ir par procedūru.
Inese Kalniņa (JV) piekrita Judinam, uzsverot, ka deputātiem ir jāiepazīstas ar visiem dokumentiem un lēmumiem, lai pieņemtu lēmumu.
Linda Liepiņa (LPV) un Gunārs Kūtris (ZZS) kolēģiem gan nepiekrita.
Liepiņa norādīja, ka viņai pietiek ar jau esošo informāciju, rosinot deputātus balsot par Rozenberga kandidatūru virzīšanai AT tiesneša amatam jau šodien, bet Kūtris uzsvēra, ka deputātiem ir jāuzticas komisijas lēmumam par kandidāta reputāciju, jo deputāti tik un tā to nevar apstrīdēt un ietekmēt tiesu varu.
Par Rozenberga virzīšanu amatam nobalsoja četri deputāti - Kūtris, Liepiņa, Igors Judins ("Stabilitātei"), kā arī Edmunds Teirumnieks (NA).
Balsojumā atturējās Andrejs Judins, kā arī Kalniņa un Selma Teodora Levrence (P), līdz ar ko tika nolemts Rozenberga kandidatūras jautājumu nosūtīt izskatīšanai Saeimā.
Rozenbergs iepriekš norādīja, ka advokatūrā viņš ir nostrādājis vairāk nekā 20 gadus un astoņus no tiem ir vadījis LZAP, bet tiesneša profesija ir viņa jaunais profesionālais izaicinājums.
Rozenbergs 2001.gadā ir ieguvis jurista kvalifikāciju, 2002.gadā - sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, bet 2013.gadā - tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās Latvijas Universitātē (LU). Kopš 2022.gada viņš ir docents LU Juridiskajā fakultātē. Saeimas publiskotā informācija liecina, ka kopš 2002.gada viņš regulāri publicē zinātniskus darbus un uzstājas konferencēs ar referātiem.
