Sēņu festivāls Āgenskalnā atklāj brīnumainas lietas par sēnēm: tās var ne tikai lasīt un likt galdā. FOTO

Āgenskalna tirgū paralēli sēņu tirgum bija daudz aizraujošu aktivitāšu – viktorīnas, diskusijas par sēnēm un labbūtību, darbnīcas un sarunas par un ap šīm meža veltēm ar dažādu jomu speciālistiem. Jauns.lv ielūkojās dažās “sēņu teltīs”. Ne velti latviešus uzskata par sēņotāju tautu. Un mēs ne tikai tās lasām un ēdam...

Sēņu pētnieki piedāvā aizraujošu izstādi

Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele Jauns.lv saka, ka pašreiz ir ļoti labs sēņu laiks un Āgenskalna tirgū izstādē, ko sarīkojusi Latvijas Mikologu (mikoloģija – bioloģijas nozares, kas pēta sēnes) biedrība, var redzēt desmitu desmitiem dažādu sēņu sugas – gan ēdamas, gan arī tādas, ko mielasta galdā likt nav vēlams. “Kādu brīdi ļoti daudz bija parasto gaileņu, kā arī citu gailenīšu (gaileņu dzimtā ietilpst 26 ģintis, no kurām Latvijā atrastas sešas ģintis – red.). Pašlaik bagātīgi aug dažādas sugas, piemēram, dzīslkātu bekas, pienaines un bērzlapes”, stāsta Inita Dāniele. Sēnes priekš izstādes mežā atrastas gan dienu pirms izstādes atklāšanas – sestdien, gan arī īsi pirms tās – svētdienas rītā.

Kāds būs sēņu birums pēc pāris nedēļām, kad 17. septembrī Nacionālajā dabas muzejā atklās lielo ikgadējo Sēņu izstādi, gan vēl pāragri spriest. Tad uz Pierīgas mežiem bekot dosies Dabas muzeja darbinieki un savu vākumu izstādīs muzeja izstāžu zālē. Bet svētdien bija ko redzēt un ar ko iepazīties!

Un redzēt varēja ne tikai sēnes, bet arī uzzināt daudz interesantu lietu. Piemēram, ka no sēņu novārījumos krāsotās dzijas iznāk koša seģene (starp citu, vairākas tīmekleņu sugas ir labs dzeltensarkanu, sarkanbrūnu, oranžu un rozā toņu avots, bet veci, rudenī ievākti cietpūpēži nokrāso dziju skaisti dzeltenbrūnā tonī). Izstādē varēja redzēt gan “sēņu seģeni”, gan nokrāsoto dziju paraugus un tabulu, kādu sugu sēnes der konkrētiem toņiem. Savukārt no piepes (piepes arī ir sēnes – red.) bija izgatavota cepure, ar kuru nav kauns parādīties solīdā sabiedrībā.

Bet, ja sēnes neizmanto dziju krāsošanai un apģērba darināšanai, tās var ēst. Inita Dāniele saka, ka viņai vislabāk garšo karbonādes no lielās dižsardzenes, ņem rokā dižsēni un ar to fotografējas.

Sēnes virtuvē uz palodzes

Mikologu biedrības izstādē bija mežā atrastās nevis īpaši pašu audzētas sēnes, bet sēnes var audzēt pat virtuvē uz palodzes. Ance Eikena no Madlienas (“Nora Spora”) piedāvāja “kolonizētus micēlija blokus”, kas ļauj audzēt sēnes mājās, piemēram, uz virtuves galda. Pieejamas gan austarsēnes, gan ežu dižadatenes. No viena bloka var iegūt divas līdz trīs ražas. Sēnes ir ļoti garšīgas; austarsēnes tekstūras un garšas ziņā atgādina gaļu. Piemēram, pelēkās austeru sēnes variants ir izteikti “sēnīgāks”.

“Audzēšanas process ir ļoti vienkāršs: blokā iegriež krustiņu, to apsmidzina ar ūdeni divas līdz trīs reizes dienā, un aptuveni nedēļas laikā izaug sēnes. Ir dažādi veidi – piemēram, austeres un ezīši. No viena bloka parasti izaug divas līdz trīs ražas. Pats process ir interesants – ir aizraujoši, kafiju dzerot, skatīties, kā aug sēnes, un, protams, beigās tās arī apēst. Mēs esam no Madlienas – tur paši micēliju blokus arī audzējam - gan komplektus, gan sēnes, taču pārsvarā tirgojam tieši audzēšanas komplektus, nevis svaigas sēnes,” stāsta Ance Eikena.

Turpat netālu austersēņu audzēšanas blokus piedāvās arī uzņēmums “Svaigas sēnes” no Vangažiem.

Lai iegādātos sēņu audzēšanas komplektu jārēķinās vismaz ar pārdesmit eiro. “Nora Spora” internetveikalā rozā austersēnes komplekts un ežu dižadatenes komplekts maksā 28 eiro, pelēkās un rozā austersēnes, baltās pērļu austersēnes – 19,80. “Svaigas sēnes” pelēkās austersēnes audzēšanas komplekts XXL maksā 18 eiro (bez kastes – 15 eiro), bet Sēņu fermera komplekts – 40 eiro.

Sēne smadzenēm un nervu mieram

Sēņu festivāla centrā Rihards no Cēsīm piedāvā visnotaļ neierastu produktu – sēņu ekstraktu pudelītēs. Kas tas tāds? Rihards Jauns.lv atklāj: “Tas ir dižadatenes ekstrakts. Tā ir medicīniska sēne. Mēs tās audzējam tepat Latvijā, Cēsīs, un no tām ražojam ekstraktus.

Pirmām kārtām, tā ir ļoti garšīga sēne, ja to izmanto pārtikā. Bet mēs no tās iegūstam ekstraktu, kurā izvilktas bioaktīvās vielas. Tās palīdz smadzeņu darbībai, nervu sistēmai, atmiņai, kā arī mieram un stresa mazināšanai. Ir zinātniski pierādīts, ka šis ekstrakts palīdz smadzenēm.

Dabā tās aug Japānā un Ziemeļamerikā, Latvijā ne. Šeit aug tikai tās māsīca – ežu koraļļsēne, kas ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā. Dižadatene mūsu dabas apstākļos neaug, tāpēc mēs to audzējam laboratoriskos apstākļos – iekštelpās, siltumnīcās.” Jāteic, ka šis produkts nav diez ko lēts (“Spora Lab” internetveikalā – 32 eiro (60 kapsulas, dienas deva – divas kapsulas). Tomēr, ja runa ir par garīgo veselību, varbūt tas nemaz nav tik “sālīti”.