Batņa par sākumskolas skolēnu vērtēšanas sistēmu: "Tas ir pats muļķīgākais izdomājums, ko esmu redzējis!"

Atzīmes tāpat kā nauda nav pašmērķis – tā TV24 raidījumā “Kārtības rullis” teica Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītājs (NA), bijušais Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu (AS), bijušo Ādažu vidusskolas direktoru Česlavu Batņu, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktori, Jūrmalas domes deputāti (LZP) Ievu Tarandu un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Inga Vanagu viņš diskutēja par izglītības sistēmu, reformām un STAP vērtēšanas sistēmu (STAP ir līmeņu apzīmējumi, ko izmanto 1.–3. klases skolēnu snieguma vērtēšanā).
Papildinot Kalvāna teikto, Česlavs Batņa atzīst, ka eksāmenu slieksnis, kas šogad no 10% paaugstināts līdz 15%, ir visnotaļ zems un ka eksāmenos tiek prasītas elementāras zināšanas. Taču, pēc viņa domām, jāņem vērā fakts, ka Latvijā aizvien pieaug to bērnu skaits, kuriem mācībās nepieciešami atbalsta pasākumi.
“Diemžēl tā ir parasto skolu, ne ģimāziju realitāte. Tā piemēram, Ādažos no 800 sākumsskolas skolēniem 170 bērniem nepieciešams atbalsts, un tie ir tie, kuri potenciāli šos 15% var nesaņemt,” secina Batņa.
Viņaprāt, mums vajadzētu mācīties no kaimiņvalsts Igaunijas piemēra, kur nav noteikts procentu slieksnis. Savukārt, runājot par vērtēšanas sistēmu Latvijas skolās, Batņa ar ironiju noteica: “Nu, piedodiet, draugi, mīļie… Es divus gadus strādāju sākumskolā un vērtēju bērnus pēc STAPa – tas ir pats muļķīgākais izdomājums, ko esmu redzējis. Šī vērtēšanas sistēma ir nokopēta no kaut kā, ieviesta mums… Man šķiet tam cilvēkam, kas to izdomāja, vajadzētu pajautāt: kur tev tā ģeniālā doma radās?...”