Latvijā uzstāsies pasaulsslavenā vijolniece Izabella Fausta

„Fausta ir domātāja,” raksta "The Guardian", viņu nesaista virspusēja spozme, bet autentiskums un mūzika aiz nošu raksta. Faustas mūzikas izpratnē svarīgākais ir arvien jauna pieredze un atklājumi. Tieši šāda drosmīga  pieeja mūzikai ļauj uzskatīt viņu par vienu no spilgtākajām perosnībām mūsdienu klasiskās mūzikas pasaulē.

“Izabella Fausta ir pasaules labākajās koncertzālēs rūdīta izcila mūziķe ar plašu repertuāra diapazonu un kritiķu atzinības vārdiem svētītu skatuves gaitu. Viņas elektrizējoši aizrautīgā un  vienlaikus silti maigā  vijoļspēle apvienojumā ar domas dziļumu, apbur klausītājus visā pasaulē,” stāsta Baiba Kurpniece, “Rudens Kamermūzikas festivāla” mākslinieciskā vadītāja. “Un, lūk, šī gada 24. oktobra vakarā Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē “Rudens Kamermūzikas festivālu” noslēgs Izabella Fausta ar Johana Sebastiāna Baha programmu: vienā vakarā visas solo sonātes un partitas, aicinot mūs piedzīvot muzikāli iedarbīgu ceļojumu daudzdimensionālajā un bezgalīgi skaistajā Baha mūzikas pasaulē,” turpina Baiba Kurpniece.

Fausta dzimusi Eslingenē. Vijoļspēli sākusi apgūt piecu gadu vecumā sava tēva, amatiermūziķa iedvesmota. Vienpadsmit gadu vecumā viņa nodibināja stīgu kvartetu, un tik agrīna saskare ar kamermūziku viņā nostiprināja ciešu pārliecību, ka muzicēt nozīmē gan dot, gan saņemt -  klausīšanās te ir tikpat svarīga kā mūziķa personības izpausme. “Kerubīnī kvarteta” pieredzējušā vijolnieka Kristofa Popena personā Fausta atrada tikpat aizrautīgu skolotāju, kas šo mūziķes pārliecību prata nostiprināt.

1993. gadā Fausta plūca laurus  prestižajā Nikolo Paganīni konkursā, kas viņai atvēra durvis uz starptautisku karjeru, dodot iespēju sadarboties ar izciliem pasaules diriģentiem un orķestriem, kuru vidū Andris Nelsons, sers Saimonds Retls, sers Džozns Eliots Gārdiners, Daniels Hārdings, Klauss Mekele, “Berlīnes filharmoniķi”, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Bostonas simfoniskais orķestris, Freiburgas baroka orķestris un Mālera kamerorķestris, un tie nebūt nav visi auglīgās mākslinieciskās sadarbības piemēri. Gan mūziķi, gan mūziķu kolektīvi vienisprātis slavējuši Faustas sniegumu: viņa ne vien lieliski pārzina instrumentu un tā repertuāru, bet veic mūzikas izpēti caur tās piedzīvojumu un pārdzīvojumu.

Faustas daudzpusīgajā repertuārā nozīmīga vieta ierādīta kā baroka, tā klasicisma, romantisma un mūsdienu mūzikai. Plašais un rūpīgi izvēlētais repertuārs parādīts arī viņas CD ierakstos, kas klajā nākuši skaņu ierakstu namā Harmonia mundi  un saņēmuši daudzas nozīmīgas balvas, tostarp "Gramophone", "Diapason d’Or", "Opus Klassik". Īpaši augsti novērtēts  viņas Ludviga van Bēthovena sonāšu ieskaņojums kopā ar pianistu Aleksandru Meļņikovu, kā arī Johana Sebastiāna Bahas solo sonāšu un partītu ieraksts kā apliecinājums Faustas centieniem iedziļināties noteikta perioda mūzikā – nevis caur dogmātisku interpretāciju, bet gluži kā risinot uzdevumu, kurš liek arvien no jauna izvērtēt ik nots būtību, lai izprastu tās nozīmi un jēgu.

Izabella Fausta spēlē 1704. gadā būvētu Stradivari vijoli,  ko atrada senā vācu pilī un kurai dots vārds Apburtā princese.