Eiropā plāno "klusu" pensiju reformu, kas skars arī Latvijas iedzīvotājus
Eiropas Savienībā (ES) arvien biežāk tiek runāts par iedzīvotāju plašāku iesaisti uzkrājošajās pensijās, kas nodrošinātu lielākas investīcijas pensiju iemaksās un veicinātu Eiropas ekonomikas izaugsmi.
Nepieciešams vairāk naudas
Kā ziņo "Euronews", Eiropā pastāv paradokss. No vienas puses, kontinentam ir milzīgas investīciju vajadzības - sākot no zaļā kursa finansēšanas un infrastruktūras modernizācijas līdz inovāciju atbalstam un konkurētspējas stiprināšanai pasaules tirgū.
No otras puses, Eiropas mājsaimniecībās tiek turēti triljoniem eiro uzkrājumos, no kuriem lielākā daļa pasīvi glabājas banku kontos, nesot zemu peļņu un gandrīz neveicinot ekonomisko izaugsmi.
Jaunā "Bruegel" domnīcas analīze "Eiropas investīciju plaisas aizvēršana: institucionālo investoru potenciāls" aplūko šo problēmu caur Eiropas institucionālo investoru - piemēram, apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu (ICPF) — prizmu.
Eiropas sabiedrības novecošana rada spiedienu uz pašreizējo paaudžu finansētajām pensiju sistēmām, vienlaikus kontinents saskaras ar milzīgām finansējuma vajadzībām.
Pašreizējās paaudzes finansētajās pensiju sistēmās nauda, ko šodien strādājošie iemaksā fondā, nekavējoties tiek izmaksāta esošajiem pensionāriem. Nākotnē, kad šodienas darbinieki paši dosies pensijā, viņu pensijas apmaksās nākamās paaudzes strādājošie.
Ja sabiedrība noveco, pensionāru skaits būtiski pārsniedz nākotnes darbinieku skaitu, kuriem būs jānodrošina šo pensiju izmaksas.
Fondu (uzkrājošā) pensija ir pensiju plāns, kurā daļa jūsu un darba devēja veiktās iemaksas tiek saglabāta un investēta, nevis uzreiz iztērēta. Laika gaitā šīs investīcijas akcijās vai obligācijās pieaug, veidojot kapitālu pensijas vecumam.
Fondu pensiju shēmu paplašināšana var vienlaikus atrisināt abas problēmas. Nodrošinot lielākus mājsaimniecību pensiju uzkrājumus un novirzot tos ilgtermiņa projektiem, šīs shēmas kļūst par tiltu starp privāto kapitālu un kolektīvajām investīciju vajadzībām.
Līdzekļi stāv dīkā
"Bruegel" ziņojumā ierosināts, ka Briselē vajadzētu koncentrēties uz labāko prakses piemēru ieviešanu, piemēram, automātisku iedzīvotāju iekļaušanu pensiju shēmās, kā arī uz Eiropas kapitāla tirgu integrācijas un efektivitātes uzlabošanu. Ja institucionālajiem investoriem tiktu nodrošināta brīvāka piekļuve pārrobežu ieguldījumiem, viņi varētu mērogot un dažādot savus portfeļus.
Tomēr jebkurām reformām, kā uzsver ziņojuma autori, jābūt vērstām uz pašu ieguldītāju. Pensijas vispirms ir domātas, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti, nevis tikai apmierinātu Eiropas investīciju finansēšanas vajadzības.
Pašlaik aptuveni 27% mājsaimniecību uzkrājumu ES tiek ieguldīti caur apdrošināšanas sabiedrībām un pensiju fondiem, gandrīz tikpat, cik tiek glabāts valūtā un noguldījumos. Citiem vārdiem sakot, milzīgas summas joprojām stāv dīkā zemas ienesīguma kontos.
Analītiķi iesaka automātiski iekļaut strādājošos fondu pensiju shēmā, atstājot iespēju no tās atteikties. Tādu valstu kā Apvienotā Karaliste pieredze rāda, ka līdzdalība strauji pieaug inerces dēļ.
"Ja paļaujas tikai uz individuālu investoru iniciatīvu, būs nepieciešams ilgs laiks, lai sasniegtu pietiekamu finanšu pratības līmeni, un tas ne vienmēr ir veiksmīgs. Automātiskā uzskaite ir daudz efektīvāka politika," skaidro eksperti.
Latvijā strādājošie jau sen tiek automātiski iekļauti fondu pensiju sistēmā, taču iespējas no tās atteikties nav. Agrāk iespēju izņemt uzkrātos pensiju līdzekļus ieviesa Igaunijā, bet 2026.-2027. gadā, kā nesen rakstīja Jauns.lv, šāda iespēja būs arī lietuviešiem. Tomēr ekonomisti šo ideju neuzskata par labu risinājumu.
