Aprūpes centrā nobadina cilvēku: kas par to draud? Cik aprūpētāji sodīti un ko saka likums?
Augusta beigās skaļu rezonansi ieguva gadījums, kad grupu mājā no valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Ezerkrasti” (Berģos) nonāca 18 gadus vecs puisis ar smagiem attīstības traucējumiem. Biedrība “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” uzskata, ka puisis bija atstāts bezpalīdzīgā stāvoklī jeb badināts. “Kas Jauns Avīze” pēta, kādi vēl pēdējā laikā ir bijuši “kliedzoši” gadījumi Latvijas pansionātos un kas draud to personālam par klientu nepienācīgu aprūpi.
“Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi” vadītāja Inga Šķestere norādīja, ka, jaunietis, kad viņam pienāca rinda uz grupu dzīvokli, no sociālās aprūpes iestādes svēris tikai 28 kg. Ģimenes ārste, kas viņu uzraudzīja pansionātā, Ingai Šķesterei pieļāva, ka puisis pansionātā bija nobadināts.
“Viņš atkal smaida un smejas”
Ierašanās brīdī grupu mājā puisis bija ārkārtīgi novārdzis (“ēna no cilvēka”). Jāpiebilst, ka pirms pārcelšanas no bērnu aprūpes uz pieaugušo iestādi viņa svars bija 36,5 kg. Pašlaik (pēc diviem mēnešiem grupu mājā) viņa svars pieaudzis par nepilniem 5 kg, jaunietis atkal smaida un smejas, viņš atkopjas.
Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Rīga” direktors Juris Saratovs un tā filiāles “Ezerkrasti” vadītāja Valentīna Maļcāne gan apgalvo, ka jaunietis tika ēdināts (biežas, mazās porcijas; papildus medicīniskais dzēriens), un svara kritums varētu būt saistīts ar veselības īpatnībām, stresa faktoriem un tamlīdzīgi. Valentīna Maļcāne Latvijas Radio teica: “Viņš tiešām ēda”. “Ezerkrastu” darbinieki nolēmuši aizstāvēt savu godu un noraida viņiem adresētos pārmetumus: “Tas bija šoks, un es runāju gan vakar ar aprūpētājiem, gan šodien no rīta, un visi ir šokā,” sacīja Valentīna Maļcāne.
Šajā gadījumā nevarētu būt runa par to, ka aprūpes centrā ievietotai personai varētu būt pārtikas trūkums. Lieta saistīta ar to, ka personāls varbūt nav rūpējies par viņas ēdināšanu. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūmiņš norādījis, ka vidēji dienā klientam VSAC tiek piešķirti 54 eiro, bet grupu mājas/dzīvokļos izmaksas varētu būt pat divreiz lielāka.
Paredzēta kriminālatbildība
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) paziņojis, ka gadījums ir pilnīgi nepieņemams un veiks pārbaudes “Ezerkrastos”, uzdos auditu sociālās aprūpes centros, piesaistīs neatkarīgus ekspertus, kā arī lūgs izvērtēt konkrētu darbinieku un ģimenes ārsta atbildību.
Ģenerālprokuratūra 27. augustā sāka pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem VSAC “Rīga” amatpersonu rīcībā. Tiesībsarga birojs norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu (atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī) un aicina uz plašākām pārbaudēm.
Rīgas Stradiņa universitātes docente, zvērināta advokāte Karīna Palkova uzsvērusi, ka notikušais ir cilvēktiesību pārkāpums un vardarbība, par ko paredzēta kriminālatbildība (piemēram, par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu).
Par cilvēka atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī, pazemošanu vai cita veida necieņpilnu apiešanos, īpaši sociālās aprūpes centros un pansionātos, paredzēta gan krimināltiesiskā, gan administratīvā, gan arī civiltiesiskā atbildība:
* Krimināllikums paredz vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas var būt aktuāli aprūpes centros. Krimināllikuma 137. pants “Atstāšana bez palīdzības” par personu, kura ir bezpalīdzīgā stāvoklī, ja atstāšana bijusi apzināta un radījusi smagas sekas (piemēram, veselības kaitējumu vai nāvi) paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, vai naudas sodu, vai piespiedu darbu.
* Krimināllikuma 317. pants “Valsts amatpersonas bezdarbība” attiecas arī uz aprūpes iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kuri, būdami atbildīgi par klientu aprūpi, neizpilda savus pienākumus.
* Krimināllikuma 125.–130. pantus “Par vardarbību, spīdzināšanu, cietsirdīgu apiešanos” var attiecināt gadījumos, kad konstatēta pazemojoša izturēšanās, ilgstoša nepienācīga aprūpe, fiziska vai psiholoģiska vardarbība.
* Krimināllikuma 139. pantu “Ārstniecības personas pienākumu nepildīšana” var piemērot, ja aprūpes iestādē strādā mediķi vai veselības aprūpes speciālisti, kuru bezdarbība noved pie kaitējuma klientam.
* Administratīvo sodu likums paredz sodus par sociālo pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu. Piemēram, ja iestāde nenodrošina pietiekamu aprūpi, pārtiku, medicīnisko uzraudzību, Labklājības ministrija vai pašvaldība var uzlikt sodus vai pat apturēt licences darbību. Veselības inspekcija vai Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles komisijas var pieprasīt nekavējoties novērst pārkāpumus.
* Civillikuma 1635. pants nosaka: ikvienam, kas nodara kaitējumu citai personai, ir pienākums to atlīdzināt. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja aprūpes iestāde vai tās darbinieks nolaidības vai bezdarbības dēļ nodara klientam kaitējumu veselībai vai cieņu aizskarošu kaitējumu. Cietušais vai viņa aizgādnis var prasīt morālā kaitējuma kompensāciju.
* Latvijai ir saistoša ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura uzliek pienākumu valstij nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti cieņpilnu dzīvi un aizsardzību pret vardarbību un nolaidību.
Skaļākie pārkāpumi un sūdzības par aprūpi pansionātos
Ne sevišķi bieži, bet ik pa laikam Latvijā izvēršas skandāli, kas saistīti ar nepietiekamu aprūpi un nolaidību sociālās aprūpes centros:
* 2016. gadā VSAC “Zemgale” tika ierosināta disciplinārlieta par rupju izturēšanos pret klientu. Pēc klienta sūdzības un Labklājības ministrijas padziļinātas pārbaudes konstatēja būtiskus ētikas pārkāpumus divu aprūpētāju rīcībā, kuriem iestādes direktors sākotnēji piemēroja “tikai piezīmi”. Toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs ierosināja disciplinārlietu pret VSAC “Zemgale” direktoru par nesamērīgi vieglu sodu un paziņoja par vizītēm visos VSAC.
* 2018. gadā Tiesībsarga biroja atzinumā tika pausti pārmetumi par pansionāta “Rauda” (Smārdes pagasts) personāla attieksmi, klientu pārvietošanu un nodarbinātību. Administrācijai tika dots laiks situācijas uzlabošanai.
* 2020. gadā Tiesībsarga biroja apmeklējumā atklāti cilvēktiesību neatbilstīgi apstākļi (slikta pieejamība, izolācijas prakse, apgrūtināta pārvietošanās) pansionātos “Derpele” (Bauskas novads) un “Rūja” (Valmieras novads).
* 2023. gadā tika konstatēts, ka Rēzeknes pensionāru sociālo pakalpojumu centrā ir pazemojoši apstākļi. Tiesībsarga kampaņas un vizīšu laikā konstatēti sistemātiski trūkumi (privātuma trūkums, netiek nodrošinātas higiēnas preces, ēdināšanas problēmas u. c.); dzīve centrā tika atzīta par “pazemojošu”. Pašvaldība solīja novērst pārkāpumus.
* Tiesībsarga 2023. gada kampaņa “Dzīve pansionātā – kāda tā ir?” apkopoja 113 iedzīvotāju signālus par 65 iestādēm – norādes uz cieņpilnas dzīves nenodrošināšanu (aprūpes kvalitāte, privātums, komunikācija, nodarbinātība u.c.). Tiesībsargs aicināja Labklājības ministriju un pašvaldības veikt sistēmiskus uzlabojumus; daļā vietu sekoja tematiskās pārbaudes un ieteikumu ieviešana.
* Šī gada sākumā Tiesībsarga biroja darbinieki un Veselības inspekcija veica vairākas pārbaudes pansionātā “Liepa” Rīgā un atklāja būtiskus kvalitātes trūkumus (pārticības, higiēnas, aprūpes jomas). Administrācijai uzdeva līdz 30. jūnijam novērst konstatētās nepilnības un informēt Labklājības ministriju par rezultātiem. Rīgas Sociālais dienests uzlika līgumsodu par pārkāpumiem un norādīja, ka var izbeigt līgumu par pakalpojuma sniegšanas, ja nepilnības netiks novērstas.
Nevienā no šiem gadījumiem aprūpes centra vadībai vai darbiniekiem netika piemēroti bargi sodi, kriminālatbildība. Viņi izspruka sveikā ar rājieniem, salīdzinoši nelieliem naudas sodiem, sliktākajā gadījumā – ar pazemināšanu amatā vai atstādināšanu no darba. Tas bija saistīts ar to, ka atbildīgās institūcijas pārkāpumus vērtēja kā “nepietiekami smagus”: konstatētie pārkāpumi parasti attiecas uz aprūpes kvalitātes, higiēnas vai privātuma trūkumu, nevis uz acīmredzamiem noziegumiem (piemēram, fizisku vardarbību vai apzinātu atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī). Lielākoties gadījumi tika risināti caur uzraudzību, administratīvām sankcijām vai rekomendācijām, nevis ar tiesas procesu.
Publiski zināmi disciplinārsodi Latvijas aprūpes centros ir reti. 2015./16. gadā disciplināri tika sodītas VSAC “Zemgale” (filiāle Lielbērzē) divas aprūpētājas “par neētisku izturēšanos pret centra iemītniekiem”. 2018. gadā tika ierosināta disciplinārlietas pret VSAC “Rīga” direktori Inesi Pauderi par iespējamajiem pārkāpumiem saimnieciskajā darbībā. Vēlāk lietu izbeidza un rezultātā Inesei Pauderei tika izteikts rājiens.
“Kalkūnu” skandāls
Līdz šim skaļākais gadījums, kad aprūpes centrā tika novārdzināts kāds jaunietis bija 2011. gadā VSAC “Latgale” filiālē “Kalkūni”. Tad Daugavpils reģionālajā slimnīcā no “Kalkūniem” nonāca zēns, kura veselības stāvoklis bija ļoti smags. Šī traģiskā gadījuma rezultātā tika uzsākta pārbaude, un no amata pienākumu izpildes tika atstādināta centra vadītāja Skaidrīte Kazanova. Policija sāka skaidrot apstākļus, kādos zēns nonāca slimnīcā tik smagā stāvoklī.
Aprūpes centra «Kalkūni» darbinieki jūtas apvainoti:
Skaidrīte Kazanova skaidroja, ka informācija par darbinieku nolaidības dēļ notikušo esot nepatiesa un pieļāva, ka sūdzība ir mātes personīgais viedoklis, kas neatbilst realitātei. Kā viņa uzsvēra, aprūpe bijusi nodrošināta, un svara samazināšanās bija saistīta ar puiša invaliditāti.
Pēc pārbaudes administratīvi sodīja divas “Kalkūnu” ārstniecības personas - ar 50 latu un 100 latu (attiecīgi – 71 un 142 eiro) naudas sodu. Tomēr Veselības inspekcija uzsvēra, ka konstatēto trūkumu iemesls nav ārstniecības personas vai sociālā darbinieka neprofesionāla vai nolaidīga rīcība.
