Rājiens, algas samazināšana: par rekordlielas heroīna kravas "nogulēšanu" deviņām amatpersonām piemēroti disciplinārsodi

Par to, ka Latviju varētu šķērsot simtiem kilogramu liela heroīna krava, atbildīgos dienestus neilgi pirms tam brīdināja sadarbības iestādes no Nīderlandes un Beļģijas. Janvāra beigās krava patiešām līdz Latvijai nonāca, bija zināms pat konkrētās mašīnas numurs, taču tās ceļu neviens neapturēja. Mašīna Muitas pārvaldes redzeslokā nonāca pēc uzbraukšanas uz prāmja Liepājā. 450 kilogramus heroīna, paslēptu gaisa atsvaidzinātāja flakonos ar lavandas smaržu, aizturēja Vācijas muita Trāvemindē. 

Bet Latvijā sekoja dienesta pārbaude par to, kas īsti noticis. Secinājumi bija maija vidū. Toreiz VID Iekšējās kontroles daļas vadītāja Evita Uvarova izmeklēšanā secināto komentēja šādi: “Komisijas priekšlikumos ir konstatēti šie organizatoriskie riski, ārējie riski un, protams, atsevišķu amatpersonu darbība arī ar amata pienākumu izpildi saistītas nepilnības, kuras ir ļoti būtiski novērst, lai turpmāk tas viss neatkārtotos.” 

Tūlīt pēc dienesta izmeklēšanas pabeigšanas tika uzsāktas disciplinārlietas pret diviem Muitas pārvaldes un septiņiem Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem. Izmeklēšanas termiņu nācās pagarināt – personas, kuru atbildība tika vērtēta, izvēlējās rakstveida procesu, ne tiešas tikšanās ar komisiju.

“Personas vairāk vai mazāk pauda vienotu kopēju nostāju. Tas ir tas, ko es teicu pašā sākumā un kas nav pieļaujams - ja burtiski nav uzrakstīta rīcība soli pa solim katrā konkrētā individuālā situācijā, tas nevar būt par pamatu – “man tas nebija jādara”. Šī kā vadlīnija jeb tāda kā teorija vijās cauri daudzām lietām,” norāda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Visām deviņām amatpersonām augusta beigās piemēroti disciplinārsodi. Zemākais no tiem – rājiens, vienam darbiniekam, savukārt pārējiem astoņiem – amatalgas samazinājums desmit līdz 20 procentu apmērā uz laiku no trim mēnešiem līdz pat pusgadam. Bargākais no sodiem – algas samazinājums par piektdaļu uz pusgadu ir vienai personai. VID vadītāja sodīto vārdus neatklāj. Pēc raidījuma “de facto” rīcībā esošās informācijas, starp tiem ir Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadība – Aigars Prusaks un viņa vietnieki – Nauris Melderis un Arturs Kovaļenko.

Komentējot piemērotos disciplinārsodus, VID ģenerāldirektore norāda: “Iespējams, nepilnīgi tika [vērtēti] informācijas riski, informācija vērtēta un apstrādāta Valsts ieņēmumu dienestā. Un tad šīs deviņas disciplinārlietas bija pret konkrētām amatpersonām, kuras bija iesaistītas vai bija jābūt iesaistītām šo risku informācijas apstrādē.”

KNAB, kuras pārstāvis arī piedalījās disciplinārlietu izmeklēšanā, nav secinājis, ka VID darbinieku rīcībā būtu saskatāmas tādu iespējamu noziegumu pazīmes, kuru izmeklēšana būtu KNAB kompetencē. Un dienestā nav uzsāktu pārbaudes lietu vai kriminālprocesu saistībā ar šo.
 
Tikmēr valdība aizvadītajā nedēļā atbalstīja rīkojumu par Nodokļu un muitas policijas izveidi ar  1. janvāri. Tas ir viens no formālajiem soļiem, lai to atdalītu no Valsts ieņēmumu dienesta un pārceltu kā atsevišķu iestādi finanšu ministra pārraudzībā. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) vēl nav gatavs nosaukt, kura ministrijas amatpersona strādās ar šo dienestu pēc 1.janvāra: “Mēs šobrīd tik tālu neesam tikuši. Atklāti sakot, mēs vairāk koncentrējamies uz budžeta jautājumiem. Šinī brīdī mums ir svarīgi iedarbināt tos procesus, lai atdalītu dienestu, un tad notiek konkurss un tikko būs pirmie rezultāti, mēs vērtēsim situāciju.”

Jautājumos saistībā ar Nodokļu un muitas policiju, arī muitu un ēnu ekonomikas ierobežošanu, finanšu ministra padomnieks ir Kaspars Čerņeckis. Viņš līdz 2016. gadam, kad “de facto” izgaismoja finanšu policistu aizdomīgos mantojumus un milzu skaidrās naudas uzkrājumus, ieņēma vadošus amatus Valsts ieņēmumu dienestā, atbildot par izmeklēšanas struktūru, ko tagad sauc par Nodokļu un muitas policiju. Pēc skandāla Čerņeckis amatus VID atstāja, bet trīs gadus vēlāk, 2019. gadā atgriezās Finanšu ministrijā kā ministra padomnieks. Un palika arī mainoties ministriem.

Čerņeckis komentāru par reformu nesniedza, aicinot visus jautājumus uzdot ministram: “Es dodu ministram faktoloģiju, materiālus, savu piedāvājumu, un viņš tad izvēlas, ministrs lēmumus pieņem.”

Ja sākotnēji bija iecere teju automātiski jaunā dienesta vadītāja amatā pārapstiprināt Aigaru Prusaku, tad līdz ar dienesta izmeklēšanas beigām lēmumu atcēla, un vienojās, ka tomēr rīkos amata konkursu. VID Reformas uzraudzības padome pavasarī izteica vēlmi šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk, bet Valsts kancelejai Finanšu ministrija lūgumu organizēt konkursu nosūtīja tikai šonedēļ – kad stājās spēkā pieminētais Ministru kabineta rīkojums.

Gadījumā, ja konkurss uz Nodokļu un muitas policijas  vadītāja amatu vēl nebūs noslēdzies ar rezultātu līdz 1. janvārim, tad izvēle, ko iecelt par iestādes pagaidu vadītāju – esošo vai kādu citu, būs Finanšu ministrijas ziņā. 

Ne rīkojumā, ne anotācijā vairs neparādās iepriekš piesauktais scenārijs, ka izmeklēšanas iestāde ar laiku varētu būt Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Finanšu ministrs Ašeradens to sola risināt kaut kad vēlāk: “Attiecībā uz šo mums ļoti svarīgi izdarīt šo darbību ir atdalīt un pieņemt darbā vadītāju un sākt dienestam atsevišķi strādāt. Attiecībā, kur tad šī policija varētu atrasties Finanšu ministrijā vai Iekšlietu ministrijā, tas ir nākamais jautājums. Es domāju, ka valdība vēl runās par strukturālām reformām.”

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ar preses padomnieces starpniecību “de facto” apliecināja, ka politiski ir gatavs Nodokļu un muitas policiju iekļaut Iekšlietu ministrijas sistēmā: “Apzinoties valsts pārvaldes strukturālo reformu nozīmīgumu, ministrija pilnībā izprot nepieciešamību jaunveidojamo Nodokļu un muitas policiju kā struktūrvienību iekļaut iekšlietu dienestu kopējā sistēmā un atbalsta šādu risinājumu.”