FOTO; VIDEO: "Par brīvu izglītības valodas izvēli!" - pie Saeimas notiek pikets pret pāreju uz mācībām latviešu valodā

Piketā pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā pie Saeimas piektdienas pievakarē pulcējās aptuveni piecdesmit cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Piketētājiem līdzi bija plakāti ar uzrakstiem latviešu un krievu valodā "Mācīties dzimtajā valodā!", "Mēs esam Latvija!", "Par brīvām tiesībām izvēlēties mācību valodu!" un citiem.

Starp sanākušajiem bija ģimenes ar bērniem, kā arī bijušais Saeimas deputāts, viens no akcijas organizatoriem Igors Pimenovs. Notiekošo uzraudzīja kārtības sargi.

Protesta akcija kopumā tika aizvadīta mierīgi. Vienīgās vārdu apmaiņas starp piketa dalībniekiem un garāmgājējiem galvenokārt skāra jautājumus, kas nebija tieši saistīti ar pašu piketa mērķi. Vienlaikus notika diskusijas ar latviešu valodā runājošiem garāmgājējiem, kuri izteica neapmierinātību par piketētāju vēlmi veicināt krievu valodas lietošanu Latvijā.

Pimenovs žurnālistiem uzsvēra, ka, lai gan valsts rūpējas par latviešu valodas saglabāšanu, esot svarīgi respektēt arī mazākumtautību vēlmi mācīties viņu dzimtajā valodā.

Pēdējos trīs gados, ņemot vērā karu Ukrainā un Krievijas agresiju, valsts ir pieņēmusi lēmumus, kas ierobežo iespējas mācīties krievu valodā. Šie lēmumi nav bijuši saskaņoti ar nevienu kopienu, kas pārstāv krieviski runājošos vecākus, līdz ar to netiek ievērotas viņu tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, uzskata Pimenovs.

Viņš vairākkārt uzsvēra, ka piketa mērķis nav pretnostatīšana, bet tiesību uz izglītību dzimtajā valodā aizstāvēšana. Rīkotāji cer, ka sabiedrība pārvarēs aizspriedumus, kas saistīti ar krievu valodas mācībām, un sapratīs, ka šī prasība ir nevis drauds Latvijas neatkarībai, bet gan iespēja saglabāt identitāti un kultūru.

Viena no pasākuma galvenajām idejām bija atgādināt par Atmodas laika solījumiem, kad Tautas fronte solījusi attīstīt mazākumtautību skolas. Valsts, kas ir izaugusi no šīs kustības, šos solījumus faktiski pārkāpj, uzskata Pimenovs, aicinot tos īstenot, lai saglabātu kultūras un etnisko identitāti nākamajām paaudzēm.

Tāpat tika atzīmēts, ka kopš pagājušā gada augusta iespēja mācīties savā dzimtajā valodā atņemta arī baltkrievu bērniem Latvijā. Šie lēmumi negatīvi ietekmē ģimenes un bērnu attīstību, īpaši valodas prasmju bagātību un saglabāšanu, uzskata bijušais Saeimas deputāts.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas mācīties latviešu valodā, šādas iespējas vienmēr ir bijušas, bet krieviski runājošajiem bērniem tā tiek liegta.

Par turpmāko rīcību vēl lemšot. Vienlaikus sarunās ar piketa dalībniekiem Pimenovs atzina, ka skeptiski vērtē iespēju, ka iedzīvotāju iniciatīvas varētu panākt reālas izmaiņas.

Pikets tika rīkots, lai paustu iebildumus mazākumtautību vispārējās izglītības programmu izbeigšanai un aicinātu nodrošināt vispārējās izglītības mācības bērnu dzimtajā valodā.

Piketu rīko Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija. Tā argumentē, ka krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ir vienīgā minoritāte, kurai valsts liedz iespēju iegūt vispārējo izglītību dzimtajā valodā.

Asociācijas ieskatā, atsevišķa interešu izglītība ārpus mācību stundām nevar aizstāt izglītošanu dzimtajā valodā.

Piketi pret atteikšanos no krievu valodas Latvijas izglītības iestādēs notikuši arī iepriekš, liecina aģentūras LETA arhīvs. Pirms gada uz protesta akciju pulcējās 13 cilvēki, bet vēl gadu iepriekš - ap 30 cilvēkiem.

Kā ziņots, nākamajā 2025./2026. mācību gadā Latvijas skolās, kuras īstenoja mazākumtautību programmas, noslēgsies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.

Jau 2022. gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.