Stājas spēkā jauna kārtība trešo valstu pilsoņu ieceļošanai Latvijā
Lai stiprinātu valsts drošību un uzlabotu valsts robežas apsardzības efektivitāti, ar 2025. gada 1. septembri trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijas izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums iesniegt valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā eta.gov.lv noteiktas ziņas par sevi, saviem radiniekiem (ja tādi ir) un ceļojuma mērķi.
Grozījumus Imigrācijas likumā Saeima pieņēma 2025. gada 3. aprīlī.
Personu loks, uz kurām attiecas šis pienākums, ir precīzi definēts Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmajā daļā. Ziņas būs jāsniedz tiem ārzemniekiem, kuri nav Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas pilsoņi un kuriem nav Latvijas Republikas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Šis pienākums attiecas arī uz tiem, kas Latviju tikai šķērso tranzītā.
Vismaz 48 stundas pirms ierašanās Latvijā informācija jāiesniedz tiešsaistē vietnē eta.gov.lv. Plānots, ka vietne būs pieejama no 29. augusta vēla vakara. Pēc datu iesniegšanas tīmekļvietnē persona saņems automātisku apstiprinājumu uz norādīto elektroniskā pasta adresi par datu saņemšanu. Lai ieceļotu Latvijā, atsevišķa atļauja personai nav jāgaida.
Sniegtā informācija valsts drošības iestādēm ļaus identificēt un novērst potenciālos valsts un sabiedrības drošības riskus. Gadījumos, ja tiks konstatēti šādi riski, kompetentās valsts institūcijas izmantos līdzšinējos tiesiskos instrumentus apdraudējuma novēršanai, tostarp varēs ierobežot personas iespējas ieceļot Latvijā. Informācija jāsniedz pašam ceļotājam, nevis citas personas vārdā. Ja ceļotāja plāni mainās, jaunā informācija jāiesniedz vismaz 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā.
Norādāmā informācija ietver ceļojuma mērķi, plānoto uzturēšanās laiku un vietu, ceļošanas maršrutu, kontaktinformāciju, informāciju par tuvinieku ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošu vai bijušu valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu, kā arī dienestu bruņotajos spēkos, specdienestā, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā.
Ārzemniekiem ir paredzēta administratīvā atbildība par prasīto ziņu neiesniegšanu vai par nepilnīgu un nepatiesu ziņu sniegšanu. Jaunā ieceļošanas kārtība neattiecas uz personām ar diplomātisko imunitāti, personām, kas ierodas īstermiņā oficiālu funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai.
Kontrole par to, vai Imigrācijas likuma grozījumos minētais trešās valsts pilsonis ir aizpildījis anketu, norādot nepieciešamo informāciju, notiks robežšķērsošanas procesa ietvaros. Vienlaikus nav izslēgtas arī atsevišķas pārbaudes iekšzemē vai vietās, kur nav pastāvīgas robežkontroles. Prasību izpildes uzraudzību savas kompetences ietvaros veiks Valsts robežsardze vai Valsts policija.
Svarīgi uzsvērt, ka personām, kuras ieceļoja Latvijā līdz 2025. gada 1. septembrim un jau atrodas valstī, nav pienākuma iesniegt attiecīgās ziņas.
