Siliņa: Latvijai un Igaunijai ir izcilas attiecības

Šodien Igaunijas pilsētā Tartu notiek Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni. Pēc sēdes pirmās daļas notika abu valdību vadītāju kopīga preses konference.

Igaunijas premjers Kristens Mihals sacīja, ka sēdē pārrunāti jautājumi, kas skar abas valstis. Tostarp runāts par to, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pamattrases pabeigšanas mērķis joprojām ir 2030. gads. "Kopā tiks izbūvēts ļoti liels sakaru tīkls un domājam, kā "Rail Baltica" izveidot par ātru sakaru tīklu ar Rietumeiropu," teica Mihals. Tāpat svarīgs jautājums ir Tartu-Rīga vilciena līnijas palaišana.

Abas valdības vienojušās stiprināt Latvijas un Igaunijas mednieku sadarbību, lai ierobežotu mežacūku populāciju un netiktu pārnēsāts cūku mēris. Igaunijā šis jautājums par cūku mēri ir ļoti aktuāls, atzina Igaunijas premjers.

Tāpat pārrunāts, kā pastiprināt reģiona konkurētspēju. Mihals uzsvēra, ka Baltijas valstīm jābūt atraktīvam galapunktam starptautiskajiem investoriem.

Igaunijas skolās šogad plānots ieviest mācības par mākslīgo intelektu. Siliņa solīja, ka Latvija sekos līdzi, kā veicas Igaunijai šajā jautājumā.

Siliņa savu uzrunu preses konferencē sāka ar pateicību Igaunijas kolēģiem par abu valstu valdību kopīgas sēdes organizēšanu. "Tas ir vēl viens apliecinājums labai sadarbībai," teica Siliņa.

Latvijas premjere skaidroja, ka šāda kopsēde vajadzīga, jo abām valstīm, kopīgi koordinējoties, ir iespējams labāk aizstāvēt savas intereses gan Eiropas Savienībā, gan NATO un nu jau arī "labas gribas koalīcijā", kurā vairāku valstu līderi runā par atbalstu Ukrainai.

Tāpat viņa uzsvēra, ka, visiem ministriem sadarbojoties, iegūst abu valstu iedzīvotāji un Igaunijai un Latvijai ir nepieciešama cieša sadarbība.

Gan Latvijai, gan Igaunijai kaimiņos ir agresorvalsts Krievija, un arī tas prasa abu valstu kopīgu sadarbību, kas jau notiek šobrīd. "Tas liecina, ka mūsu valstīm ir izcilas attiecības. Mums ir kopīga vēsture, kopīgas intereses un, es ticu, ka kopīgs ceļš nākotnē," teica Siliņa.

Arī viņa kā svarīgus šodienas kopsēdē izcēla ar transportu saistītos jautājumus, tostarp Igaunijas lomu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" konkurētspējas palielināšanā. Tāpat ļoti svarīgs ir "Rail Baltica" jautājums. Premjere norādīja, ka Latvija jau labu laiku strādā pie "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektēšanas Igaunijas virzienā. Lai arī šobrīd būvniecības vadība ir nodota "Latvijas dzelzceļa" pārziņā, Latvijas valdības pārstāvji vienmēr esot gatavi "atlidot pie Igaunijas kolēģiem ar "airBaltic"."

Siliņa skaidroja, ka šāda valdību kopīga sēde ir izveidojusies jau kā tradīcija - pirmo reizi tāda notika Rīgā 2018. gadā, tādēļ šoreiz to rīkoja Igaunijas puse. Vienlaikus neesot viens konkrēts iemesls, kādēļ šī sēde sasaukta tieši šobrīd - tā jau esot ilgi un rūpīgi plānota.

Abām valstīm ir daudz kopīgu jautājumu, kas pārrunāti tieši sēdē. "Tās visas ir lietas, kuras varam gan operatīvi, gan politiski pārrunāt. Un arī neformāli izveidot attiecības starp divām valdībām vēl ciešāk," teica Siliņa. Viņa piebilda, ka bieži vien jautājumi tā tiekot risināti. "Tā tā dzīve notiek. Tā tā politika reizēm arī notiek," teica Latvijas premjere.

Jau vēstīts, ka šī ir otrā Latvijas un Igaunijas valdību kopīgā sēde. Pirmā kopīgā sēde notika Rīgā 2018. gadā, atzīmējot Latvijas un Igaunijas valstu dibināšanas simtgadi.