"Ja tev ir četras minūtes, lai paslēptos, nekādas patvertnes nevienu neglābs,” uzskata “Twitter konvoja” izveidotājs Reinis Pozņaks
“Mums ir patvertņu mānija - visur un visiem vajag patvertnes, bet, ja tev ir laiks četras minūtes, lai paslēptos, tas tā vienkārši nedarbojas, nekādas patvertnes nevienu neglābs,” pārliecināti apgalvo Ukrainas atbalsta “Twitter konvojs” izveidotājs, Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks (AS).
Civilajā aizsardzībā spēks ir sabiedrības iesaiste – TV24 raidījumā “Kārtības rullis”, runājot par Latvijas drošību un aizsardzību, teic Pozņaks (AS).
Arī pārējie diskusijas dalībnieki - ģenerālis Raimonds Graube, biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks un pulkvedis, Jaunsardzes centra direktors Valts Āboliņš – uzsver, ka civilajai aizsardzībai ir milzīga nozīme, taču diemžēl sabiedrība nav pietiekami informēta, kā jārīkojas krīzes situācijā, un ka patlaban izstrādātie plāni ietverot visu, izņemot karu.
“Tas ir vesels sarežģīts organisms, ne velti tur (Izraēlā, no kurienes viņš nesen atgriezies) civilā aizsardzība ir armijas pakļautībā, jo kara laikā valstī visu komandē armija. Plūdi var būt pašvaldības pārziņā, bet kara apstākļos visu nosaka armija. Mums karam nav nekā civilajai aizsardzībai – ne pārvaldībā, ne komandēšanā…”
Tam, ka civilā aizsardzība ir viens no vājākajiem punktiem Latvijā, piekrīt arī Graube. Ģenerālis uzskata, ka problēma ir tajā, ka līdz šim nebija radīta krīzes pārvaldība kopumā, un cer, ka jaunizveidotais Krīzes vadības centrs veiks korekcijas. (No 2025. gada 1. jūlija Krīzes vadības centrs pārņem Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas, un tā uzdevums būs sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.) “Civilā aizsardzība ir tikai viena, bet svarīga sadaļa no militārās aizsardzības kopuma, tā ietver sevī arī dažādas institūcijas – veselības ministriju, izglītības ministriju, jo, piemēram, ukraiņu bērni neiet skolā, jo liela bērnu koncentrācija vienuviet nevar būt, bet izglītības procesi Ukrainā notiek, tur viss ir sakārtots.” Problēma, pēc Graubes domām, ir tā, ka Latvijā dažādas izmaiņas, kas skar civilās aizsardzības jomu, cilvēku drošību, nenonāk līdz indivīdam. Indivīds nav uzrunāts, indivīdam nav izskaidrots, lai viņš zinātu, kas viņam jādara krīzes situācijā.”
Pozņaks piebilst, ka Krīzes centrs ir svarīga lieta, tas ir pamats, bet: “Ja mēs gribam gatavoties karam, ir jāiegulda milzu līdzekļi infrastruktūrā un tur bez Bruņotajiem spēkiem neiztikt. Lai mēs saprastu, kam gatavojamies, mums jāzina, ko var vai nevar mūsu Bruņotie spēki – ko var pārķert vai nevar, raķetes, droni…Tas ir visciešākajā saistībā ar Bruņotajiem spēkiem.”
