Ilgstošie nokrišņi apdraud kūdras ieguvi - nozare aicina izsludināt ārkārtējo situāciju
Kūdras ieguve ir sezonāla no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau šī gada maijā, būtiski ietekmē ieguves apjomus un apdraud nozares darbību, informē Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle.
Kūdras nozare un Latvijas Kūdras asociācija aicina Klimata un enerģētikas ministriju izsludināt valstī ārkārtējo situāciju kūdras ieguves sektorā. Tāpat nozare aicina trešās puses ņemt vērā šo situāciju un būt saprotošām, ka kūdras ieguvēji objektīvi nevar izpildīt saistības laikapstākļu dēļ.
Daudzviet Latvijā nokrišņu daudzums pārsniedz mēneša normu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējo trīs mēnešu periodā ekstremāli mitri un ļoti mitri apstākļi saglabājas vairākos apvidos, īpaši smagi ciešs Latgales un Vidzemes reģions kā arī daļēji Zemgale.
Īpaši smagi skarta Latgale un Austrumvidzeme, kā arī daļēji Zemgale un Kurzemes vidiene. Kā informē kūdras ieguvēji, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Līdz 1. augustam ieguve Vidzemē un Latgalē vien bija iespējama ap 20– 30 % no plānotā. Austrumvidzemē ir kūdras ieguves vietas ar tikai 3 % plāna izpildi, bet Madonas novadā dažviet darbi vispār nav uzsākti un pastāv bažas, vai darbi maz šosezon tiks uzsākti. Latgalē situācija ir nevienmērīga - Preiļu un Rēzeknes apvidū izpilde sasniedz tikai 18 %, Augšdaugavas un Jēkabpils novados – 12 %, bet citi ieguvēji atzīst, ka Latgalē caurmērā ieguves plāna izpilde sasniedz ap 35 %.
Kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks – vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu uzsākt frēzkūdras ieguves procesu. Šajā sezonā tādu periodu ir ļoti maz, jo lietus ir regulārs. Kūdras lauka virskārtu sākumā frēzē, rušina un tad tā žūst, pēc tam kūdru iespējams novākt. Šogad daudzreiz tehnoloģiskais process ir jāsāk no sākuma, nenonākot līdz kūdras ieguvei, jo procesa vidū uzlīst lietus un ieguve nav iespējama. Vietām pat nevar nodrošināt tehnikas pārvietošanos ieguves vietā. Ņemot vērā, ka kūdras ieguves sezona parasti ilgst no maija līdz septembrim un jau pašlaik saīsinās diennakts garums, kā arī rītos rasa kūdru padara mitru, iespējas sasniegt plānotos ieguves apjomus ir neiespējamas. Dotajā brīdī kūdras ieguvējiem ir bijusi iespēja savākt tikai 29% vidēji plānotā apjoma.
Ilgstošais lietus apdraud uzņēmumu darbību. Vairāki darba devēji būs spiesti pārtraukt darbu vai būtiski samazināt darbinieku skaitu, atstājot sezonālos un pastāvīgos darbiniekus bez pilnas slodzes vai plānotiem ienākumiem. Kūdras nozare Latvijā nodrošina 2327 tiešās darba vietas un kopā ar netiešām darba vietām 5171 (saskaņā ar KPMG pētījumu, 2023), maksājot konkurētspējīgu atalgojumu – 2023. gadā vidējā bruto mēneša alga nozarē bija 1586 eiro, kas pārsniedz valsts vidējo (1537 eiro) un ir ievērojami augstāka nekā lauksaimniecībā (1297 eiro).
Latvija ir nozīmīga spēlētāja pasaules tirgū – valstī iegūst 31 % no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras. Ņemot vērā sarežģītos apstākļus, paredzams kūdras resursa deficīts un cenu kāpums, kas ietekmēs arī pārtikas cenu līmeni, jo substrāts ir būtiska komponente dārzeņu audzēšanā. Jau šobrīd izsmeltas noliktavās uzkrātās kūdras rezerves, kuras bija plānots atjaunot šīs sezonas laikā, tādēļ situācija kļūst kritiska ne tikai vietējiem ražotājiem, bet arī eksporta partneriem.
Informāciju sagatavoja: Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle.
