Rīgas dome par Rīgas 13.vidusskolas direktori ieceļ eksmēra Oļega Burova meitu Innu Burovu. Viņa sola neturēt ļaunu prātu uz oponentiem

Viņi pārmeta Burovai gan to, ka viņu lobējot tēvs, politiķis Oļegs Burovs, gan piedalīšanos praidā, gan to, ka viņa, opozīcijas politiķu ieskatā, noteikti atriebšoties skolas darbiniekiem, kuri iestājās pret viņas iecelšanu direktores amatā.

Tāpat opozīcijas deputāti aicināja neatbalstīt Burovas kandidatūru, jo viņa neesot latviete, kā arī izmantoja daudzus citus "argumentus".

"Latvijas pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers sūkstījās, ka Burovas tēvs savulaik ticis ievēlēts Saeimā no viņa partijas, bet pēc tam esot "partiju nodevis" un izstājies no Saeimas "Latvija pirmajā vietā" frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu. Viņš tomēr apņēmās balsot par Burovu, jo neplānojot atriebties meitai par tēva darbiem, taču vēlāk, kad izskanēja informācija par Burovas iespējamu dalību praidā, Šlesers mainīja viedokli un balsojumā atturējās.

Par Innas Burovas apstiprināšanu amatā nobalsoja 35, pret - astoņi, bet atturējās 13 deputāti. Par viņas kandidatūru nobalsoja domes koalīcija un atsevišķi "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Pret viņu balsoja "Suverēnās varas" un apvienības "Jaunlatvieši" frakcija, bet atturējās frakcija "Stabilitātei" un lielākā daļa "Latvija pirmajā vietā" frakcijas deputātu.

Burova pēc iecelšanas amatā pateicās deputātiem par atbalstu un solīja veidot vienotu kolektīvu un neturēt ļaunu prātu uz oponentiem.

Kā ziņots, konkursā uz 13.vidusskolas direktora amatu pieteicās pieci kandidāti. Trīs no tiem neizturēja pirmo atlases kārtu un tālāk konkursā piedalījās divi pretendenti. Otrajā konkursa kārtā viens no pretendentiem ieguva mazāku punktu skaitu un uz trešo konkursa kārtu tika virzīta tikai Burova, kuras kandidatūras tālāku virzīšanu apstiprināšanai atbalstīja visi konkursa komisijas locekļi.

Konkursa rezultātus apstrīdēja kandidāte, kura netika virzīta uz konkursa trešo kārtu, taču toreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) uzdevumā tika veikta konkursa pārbaude un netika konstatēti pārkāpumi.

Kā iepriekš izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātiem klāstīja Burova, 13.vidusskola atrodas apkaimē, kur notiek māju būvniecība. Uz skolu var nokļūt no dažādām apkaimēm, kas ļauj to padarīt par maksimāli pieprasītu skolu. Taču dati liecinot, ka pēdējo trīs gadu laikā skola pazaudējusi ap 80 skolēniem un pagājušajā mācību gadā skolā izveidotas tikai divas klases, kur katrā klasē mācās mazāk nekā 20 skolēni.

Skola neesot atrodama Ata Kronvalda skolu reitingā gan arī pēdējos gados pasliktinājušies skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti.

Burova uzsvēra, ka skolā jāuzlabo gan mācību procesa organizācija, gan jāpiesaista jauni skolotāji. Viņas ieskatā, tas, ka divas trešdaļas jauno skolotāju pamet darbu pirmo piecu gadu laikā, nav tik daudz mazās algas, bet gan menedžmenta jautājums un to varot uzlabot. Tāpat esot jāstrādā ar skolas tēla uzlabošanu, jo pašlaik tai neesot izteiktas identitātes.

Kā ļoti būtisku 13.vidusskolas, kas ir bijusī mazākumtautību skola, attīstībā, Burova uzsvēra latviešu valodas mācīšanu un lietošanu, kā arī latviskā gara audzināšanu gan skolēniem, gan vecākiem.

Lai to sasniegtu, esot nepieciešams bērnus vairāk iepazīstināt ar mūsdienu latviešu kultūru - dziesmām, teātri, kino u.c. Tāpat esot nepieciešams uz skolu aicināt iedvesmojošas personības, viedokļu līderus, kas ar savu piemēru skolēniem var parādīt, ka var palikt un dzīvot Latvijā un tas ir pietiekami jaudīgi un stilīgi.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada decembrī toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Ķirsis uzdeva Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem veikt pārbaudi par Rīgas 13.vidusskolas direktora amata konkursa procedūras atbilstību normatīvajiem aktiem. Uz šādu pārbaudi pašvaldību aicināja skolas vadības komanda, paužot aizdomas par Burovas "bīdīšanu" vidusskolas direktores amatā. Pārbaudē tika solīts vērtēt arī to, vai tika nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret konkursa kandidātiem.