"Eu, chill!" Vai tas ir normāli, ka jaunieši savā starpā sarunājas angliski?

Aiga piekrīt, ka tā ir mūsdienu tendence, jauniešiem sarunāties angļu valodā, pielietot dažādus žargonismus, saīsinājumus, populārus vārdus raksturīgos atbilstošai paaudzei. Viņa arī atzīme, ka tas nav nekāds jaunums, ka jaunieši savā valodā izmanto citas svešvalodas vārdus.

"Ja mēs raugāmies uz paaudzēm iepriekš, tā vienmēr ir bijis. Agrāk tā bija vācu valoda, krievu valoda, vēlāk angļu. Angļu valoda kļuvusi par globālu pasaules valodu, kurā tiek veidots ļoti daudz satura – filmas, video spēles, grāmatas, komiksi. Tāpēc nav iespējams izvairīties no šīs valodas ietekmes," skaidro valodniece.

Aiga norāda, ka viens no faktoriem, kāpēc jaunieši izvēlas runāt angļu valodā, ir psiholoģiskais.

"Bieži vien ir vieglāk runāt svešvalodā par savām emocijām vai sensitīviem tematiem, jo tas iedod mums kaut kādu distanci, mēs varam brīvāk justies," dalās valodniece. 

Jautāta, vai tas, ka jaunieši bieži sarunājas angļu valodā, var apdraudēt latviešu valodu, Aiga šobrīd uzskata, ka bažām pamata nav. 

"Šāds digilekts, šī digitālās vides ietekmēta valoda ir mūsdienās normāla parādība daudzās valodās, ne tikai latviešu valodā. Jaunieši veido savu subkultūru, sava veida dialektu. Tas par ko varētu uztraukties, ir tas, vai nākotnē viņiem būs pietiekams vārdu krājums," min Aiga.

Valodniece uzdeva jautājumu, vai jaunieši, kļūstot par darba ņēmējiem vai uzņēmējiem, spēs pietiekami labi izteikties un pierakstīt nepieciešamo informāciju latviešu valodā. Aiga ir uzklausījusi arī citu valodnieku un skolotāju domas par šo jautājumu. Daudzi uzskata, ka jaunieši spēj izvērtēt, kad runāt latviski un kad angliski, un viņu vārdu krājums ir pietiekami bagāts.

Tomēr Aiga piebilst, ka, iespējams, pēc pāris gadiem varēsim secināt, ka šai paaudzei būs grūtības izteikties latviešu valodā.

"Mēs varam tikai vērot. Tas, ko mēs varam darīt un bez šaubām mums ir jādara, kā sabiedrībai, kā vecākiem, tā skolotājiem, ir tomēr rosināt un ieinteresēt jauniešus lasīt latviski un veidot saturu latviešu valodā, lai nebūtu viss interesantais saturs tikai angļu valodā. Jo vairāk mēs šo saturu latviešu valodā veidosim, jo lielāka iespēja, ka to uztvers, lasīs, skatīsies" uzsver eksperte. 

Aiga norādīja, ka patiesībā jau arvien vairāk sāk parādīties šāds jauniešiem domāts saturs. Kā piemēru viņa paslavēja seriālu “Padomju džinsi”, kuru, pēc viņas domām, veiksmīgi veidojuši, lai piesaistītu jauniešus un parādītu viņiem, kā bija citos laikmetos.

"Bieži vien jau medijos top brīnišķīgs saturs, ko varētu jaunieši patērēt, bet vai viņi vienmēr zina par šo saturu? Vai ar viņiem par šo saturu runā tajos kanālos, kuros jaunieši to lasa. Kā tas saturs, par valodas jautājumiem tiek pasniegts jauniešiem? Vai uzsvars tiek likts uz to, ka valoda ir apdraudēta, vai mēs mēģinām saprast jauniešus un izpētīt, kā viņi runā, izprast veidus, kā viņus uzrunāt," uzsver Aiga. 

Valodniece pastāstīja par projektu  "Mūsdienu urbānā vārdnīca". Akcijas mērķis bijis pievērst sabiedrības uzmanību šobrīd aktuālajai angļu valodas un citu valodu ietekmei uz latviešu valodu un rosinātu meklēt un ieviest savā runā citu valodu izteiksmes līdzekļiem. Vārdnīca ir pieejama Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.

"Šo projektu vadīja valodniece Justīne Bondare. Viņa runāja ar jauniešiem, aptaujāja viņus par to, kādi slengi un vārdi tiek izmantoti. Viņi diskutēja par to, kādas varētu būt šo vārdu atbilsmes latviešu valodā, iesaistot jauniešus, nevis vienkārši sakot: “Tas ir slikti. Nerunājiet angliski, runājiet latviski," vēsta Aiga.

Valodniece vēlreiz atgādināja, ka valoda mainās un vienmēr ir mainījusies. Bet vai tas ir slikti? Šobrīd atbildes tam nav. Aiga uzsver, ka mūsu uzdevums ir valodu kopt.