ES akcīzes nodokļu izmaiņu plāni rada satraukumu Lietuvā - var radīt zaudējumus valsts budžetam un kāpināt kontrabandu
Eiropas Savienībā tiek apspriests plāns, kas paredzētu daļu tabakas akcīzes ieņēmumu novirzīt no dalībvalstu budžetiem uz kopējo daudzgadu ES budžetu. Šī ideja izraisījusi diskusijas Lietuvā, kur tabakas akcīze ir būtisks valsts ieņēmumu avots. Šo iniciatīvu kritiski vērtē Lietuvas uzņēmēji un tos pārstāvošā Lietuvas Uzņēmējdarbības konfederācija. Tās viceprezidents un ekonomikas analītiķis Mariuss Dubnikovs medijam Delfi.lt pauda, ka šādas izmaiņas varētu būtiski kaitēt valsts fiskālajai stabilitātei.
Saskaņā ar plānu, noteikta daļa no tabakas akcīzes – kas pašlaik pilnībā paliek valsts budžetā – tiktu pārskaitīta uz Eiropas Savienības budžetu. Šāda pieeja tiek pamatota ar nepieciešamību diversificēt ES finansējuma avotus, jo plānots kāpināt izdevumus klimata un drošības jomā.
M. Dubnikovs norāda, ka priekšlikums vienādot tabakas akcīzes likmes visā ES ir īpaši bīstams Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas valstīm, kur akcīzes likmes tradicionāli ir zemākas nekā Rietumeiropā. Paredzamas sekas ir nodokļu ieņēmumu samazināšanās, kā arī kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugums.
“Tas, kas tiek piedāvāts – vienot tabakas akcīzes likmes –, ir ļoti bīstami. Iniciatīva nāk no valstīm ar augstām akcīzes likmēm, piemēram, Francijas, Beļģijas un Nīderlandes. Tas visvairāk kaitētu Austrumeiropas valstīm, tostarp Lietuvai, jo mūsu likmes ir zemākas.”
M. Dubnikovs Delfi.lt uzsver, ka šāda harmonizācija nozīmētu ne vien akcīzes likmju paaugstināšanu, kā tas jau paredzēts trīs gadu plānos, bet arī straujāku un intensīvāku pieaugumu nākotnē, kas varētu radīt negatīvas sekas patēriņam un budžeta ieņēmumiem.
Mazāki nodokļu ieņēmumi un lielāki kontrabandas draudi
Viens no galvenajiem riskiem, ko M. Dubnikovs izceļ, ir valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās. Pašlaik tabakas akcīzes ieņēmumi pilnībā nonāk Lietuvas budžetā un valsts pati lemj, kur šos līdzekļus izmantot. Ja daļa no šiem līdzekļiem tiktu novirzīta ES budžetā un vēlāk atgrieztos caur dažādiem mehānismiem, tas, pēc M. Dubnikova domām, uzkrautu valstij papildu saistības un ierobežojumus.
“Ja nauda no Eiropas Savienības atgriežas caur kādu mehānismu, tā, visticamāk, nāk ar noteiktiem nosacījumiem. Tas nozīmē, ka nauda, kas šobrīd ir Lietuvas budžetā un ko valsts izmanto pēc saviem ieskatiem, vairs nebūtu mūsu rīcībā,” pauž M. Dubnikovs.
Vēsturiskā pieredze arī rāda, ka straujš akcīzes pieaugums var veicināt kontrabandu, jo cenu starpība ar kaimiņvalstīm kļūtu vēl izteiktāka. Tas savukārt varētu radīt papildu zaudējumus valsts budžetam, nevis palielināt ieņēmumus, kā cerēts.
Aktuālais sliktais piemērs ir Nīderlande, Francija un Beļģija, kur iepriekšējos gados veiktā straujā nodokļu celšana radīja robus šo valstu budžetos. Šajās valstīs pēc tabakas nodokļa straujā kāpuma ir augstākais nelegālās tirdzniecības indekss visā Eiropas Savienībā. Pēc akcīzes nodokļa celšanas iedzīvotāji tabakas izstrādājumus lielos apmēros ir sākuši iegādāties nelegālā ceļā vai arī kaimiņvalstīs.
Turklāt Lietuvai, tāpat kā Latvijai, ir gara robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kas izsenis ir bijis kontrabandas cigarešu avots. Nav nekāds noslēpums, ka Baltkrievijas cigarešu ražotnēs saražo būtiski vairāk produkcijas par valsts iekšējo patēriņu.
“Ir skaidrs, ka pat valsts programmas Baltkrievijā veicina kontrabandu. Tā vienmēr pastāvēs un vienā vai otrā veidā iekļūs kaimiņvalstīs, tostarp Polijā, un caur šo plaisu arī Lietuvā. Akcīzes palielināšana tikai pastiprinās motivāciju iesaistīties nelegālās un riskantās darbībās,” uzsver M. Dubnikovs.
Jaunie priekšlikumi attiecas uz ES septiņu gadu periodu no 2028. līdz 2034. gadam un šobrīd vēl atrodas apspriešanas stadijā. Pagaidām vēl nav skaidrs, kādā apmērā šie priekšlikumi varētu tikt īstenoti, jo to pieņemšanai ir nepieciešams vienprātīgs dalībvalstu atbalsts. Kopumā jaunais ES daudzgadu budžeta plāns iezīmē jaunu virzienu ES fiskālajā politikā, ar mērķi dalībvalstu nodokļu ieņēmumus arvien plašāk integrēt kopējā ES budžetā.
