Skaņkalnes pilskalnā atrod senas apdzīvotības liecības
Arheoloģiskās izpētes laikā Skaņkalnes pilskalnā, Valmieras novadā, atrastas senas apdzīvotības liecības, informēja pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece.
Šomēnes Skaņkalnes pilskalnā norisinās arheoloģiskās izpētes darbi, ko veic arheoloģes Ināra Kuniga un Liene Švēde. Pateicoties abu arheoloģu darbam interešu izglītībā, strādājot Rīgas Skolēnu pilī par arheoloģijas pulciņa vadītājām, izpētē ir ļauts aktīvi iesaistīties arī vietējiem iedzīvotājiem. To izmanto skolnieks Sergejs Lemes un senatnes izpētes entuziasts Gvido Mārins. Tā ir unikāla iespēja cilvēkiem, kuri interesējas par vēsturi, senatni un dabu, piedalīties īstos arheoloģiskajos izrakumos, iegūt jaunas zināšanas un prasmes, norāda Melece.
Skaņkalnes pilskalns pirmo reizi arheoloģiski pētīts 2022. gadā, kad atsegta 12,5 kvadrātmetru (m2) liela platība. Tolaik izrakumos atrada celtnes vietu ar zemē iedziļinātu pavardu, kuru senie pilskalna iedzīvotāji izmantojuši ēdiena vārīšanai un telpas apsildīšanai. Pētnieki pamatzemē ieraktajā ogļainajā pavarda zemē atrada māla trauku lauskas.
Kuniga vērtē, ka pēc šogad atrastajām oglēm varēs noteikt šīs celtnes vecumu - laiku, kad cilvēki tajā dzīvojuši. Ar radiaktīvā oglekļa metodes palīdzību tas būs ļoti labi nosakāms, uzsver arheoloģe.
Pirmajā dienā pētnieki un entuziasti strādāja ar lielo lāpstu, jo vajadzēja norakt velēnu un jaukto augsnes virskārtu, otrajā dienā darbi turpinājās jau ar sīkajiem darbarīkiem. Kad laukums būs attīrīts, tas tiks uzmērīts, visi atradumi tiks piefiksēti, uzzīmēti, aprakstīti, kā arī nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Piecās dienās arheologi, izpētot 16 m2 lielu platību, ir ieguvuši liecības par pilskalna ziemeļu daļas senajiem iedzīvotājiem. Diemžēl lībiešu atstātais kultūrslānis šajā daļā ir pilnībā nopostīts. Pamatzemes līmenī saglabājušās liecības par senāku apdzīvotību, kas iesniedzās laikā pirms mūsu ēras - vēlajā neolītā un bronzas laikmetā. Par to liecina atrastais šīfera piekariņš un krama rīki, švīkātā keramika. Apdzīvotība turpinājusies arī 1.gadsimta vidū mūsu ērā, kam attiecināms ovālas formas šķiļamakmens.
Arheoloģe Švēde atzīst, ka Skaņkalnes pilskalns šogad sniedzis negaidītu un interesantu atklājumu. Šī gada izrakumi ir mainījuši uzskatu par dzīves vietas apdzīvotību, to atbīdot uz krietni senāku laiku - vēlo neolītu, kas Latvijas teritorijā ilga no 3000 līdz 1800.gadam līdz mūsu ērai. Acīmredzot, divu upju satece bija izdevīga zvejas un medību vieta, kā arī sniedza ērtu dzīvošanu dabīgi aizsargātā vietā.
Arheoloģijas darbi šogad netiks pabeigti, jo pilskalna teritorija ir ļoti plaša. Precīzākai hronoloģijas noteikšanai pētnieki izrakumus turpinās arī turpmākajos gados.
Skaņkalnes pilskalns atrodas Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, starp Salacas kreiso krastu un tās pietekas gravu, pie Lībiešu mājām. Skaņkalnes pilskalns saukts arī par Skulberģu pilskalnu, Kolbergas pilskalnu, Lībju kalnu, Ogļu kalnu un Lībiešu pilskalnu.
Nocietinājuma neregulāri ovālo plakumu ietver trīs līdz piecus metrus augsts un 70 metrus garš valnis, kas seno dzīvesvietu norobežoja no apkārtnes. Plakums ir 70 metrus garš un 30 līdz 60 metrus plats.
Pilskalna uzmērītājs Ernests Brastiņš 1927.gadā izteica domu, ka, spriežot pēc nocietinājuma veida un pilskalna izskata, tas attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu - 10.-12.gadsimts.
Skaņkalnes pilskalna smilšakmens kraujā, kas vērsta pret Salacu, ir ala, kas tiek saukta par Upuralu. lespējams, ka tā bijusi pilskalna apdzīvotāju dievu pielūgšanas vieta, jo pie lībieLībijšu pilskalniem kulta alas sastopamas visai bieži.
