Krievu skolu atbalstītāji sola skaļu protestu - septembrī pikets pret pāreju uz mācībām tikai latviski

Pimenovs ierakstā norāda, ka septembrī sāksies "trešais piespiedu pārejas gads uz mācībām latviešu valodā vispārējā izglītībā", un LAŠOR iebilstot pret šādu politiku.

Asociācijā argumentē, ka krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji esot vienīgā minoritāte, kurai valsts liedz iespēju iegūt vispārējo izglītību dzimtajā valodā.

Pimeniva ierakstā pāriešana uz mācībām tikai valsts valodā tiek dēvēta par "apzinātu asimilācijas politiku", ar ko tiekot likvidēta iespēja saglabāt identitāti un pilnvērtīgi nodot savu kultūras un etnisko piederību nākamajai paaudzei.

LAŠOR ieskatā, atsevišķa interešu izglītība ārpus mācību stundām nevar aizstāt izglītošanu dzimtajā valodā.

Vienlaikus asociācija uzskata, ka ir pamatoti prasīt, lai valsts par daļu krieviski runājošo nodokļu maksātāju naudu nodrošinātu izglītību šajā valodā, tādējādi "atjaunojot nacionālo minoritāšu izglītības principus, kas tika īstenoti Latvijā 20.gadsmita 20. un 30.gados, kā arī īstenojot Latvijas Tautas frontes solījumus".

LAŠOR piedāvā pieņemt speciālu Nacionālo minoritāšu skolu likumu, kurā skolas padome noteiktu dzimtās valodas izmantošanas apjomu.

Kā ziņots, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notikusi pakāpeniski, trīs gadu laikā. No 2023./2024.mācību gada izglītības process tikai valsts valodā tika īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7.klasē. Savukārt 2024./2025.mācību gadā mācības tikai valsts valodā sāka 2., 5. un 8.klašu skolēni, bet no šī gada 1.septembra pievienojās arī 3., 6. un 9.klases skolēni.

Jau 2022.gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.