Pērn valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma 1692 bērni

Kopumā pērn sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sniegti 807 zēniem un 885 meitenēm. Pilnu piešķirto sociālās rehabilitācijas kursu 2024.gada laikā izgājuši 1063 bērni.

Pakalpojuma pārtraukšanas iemesli saistīti ar to, ka rehabilitācija sekmīgi pabeigta pirms plānotā kursa beigām, ticis mainīts rehabilitācijas veids vai novērota veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tāpat pakalpojums pārtraukts arī pēc paša vai vecāku iniciatīvas, bērna aizbēgšanas, režīma neievērošanas un citiem iemesliem.

Pēc ārpus ģimenes vidē piedzīvotas emocionālās vardarbības sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma 161 bērns, bet pēc ģimenē piedzīvotas emocionālās vardarbības atbalsta pakalpojumus saņēmuši 677 bērni, tostarp 319 zēni un 358 meitenes.

Pēc fiziskas vardarbības sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši 133 bērni, no tiem 83 bija zēni un 50 - meitenes.

Savukārt pēc seksuālās vardarbības sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pērn saņēmuši 102 bērni, tostarp 53 no viņiem ar to saskārušies ģimenē, bet 49 - ārpus ģimenes vidē.

Vecāku nolaidības un novārtā pamešanas dēļ sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma 181 bērns.

Vairāku vardarbības formu kombinācija konstatēta 438 gadījumos.

Tāpat dati liecina, ka 90 vardarbības veicēji bijuši no izglītības iestādēm, bet četri - no bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm. 81 bērns vardarbību veicis pret citu bērnu.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem pieejami bērniem, kuri cietuši noziedzīgā nodarījumā, ekspluatācijā, seksuāli izmantoti vai tikuši pakļauti vardarbībai vai jebkādām citām nelikumīgām, cietsirdīgām vai cieņu aizskarošām darbībām. Rehabilitācijas mērķis ir nodrošināt, lai bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām sniedz nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" bērna dzīvesvietā, ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai bērnu aprūpes iestādē ne vairāk par divdesmit 45 minūšu konsultācijām vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kur sociālās rehabilitācijas kurss ilgst līdz 30 vai līdz 60 dienām.

Bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām īpaši smagos un komplicētos gadījumos, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā vai iestādē pašvaldības sociālais dienests var palielināt konsultāciju skaitu par 20 konsultācijām vienā reizē, kopumā nepārsniedzot 120 konsultācijas, ja saņemts bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas iesniegums un psihologa sadarbības pārskats, kurā sniegta informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pagarināšanas nepieciešamību.

Gada laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā vai iestādē vai sociālās rehabilitācijas kursa sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanas bērns, tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē, var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa konsultācijas bērna sociālās funkcionēšanas uzturēšanai.

Lai saņemtu pakalpojumu, vienam no bērna vecākiem vai citam bērna likumiskajam pārstāvim jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā, norādot, no kāda veida vardarbības bērns cietis un kur tā notikusi.

Iesniegumam jāpievieno psihologa vai sociālā darbinieka atzinums par bērnu, atzinumā norādot, vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes, nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pasākumus, kā arī to, vai sociālo rehabilitāciju vēlams saņemt bērna dzīvesvietā vai iestādē, vai arī sociālās rehabilitācijas institūcijā. Vēl jānorāda arī nepieciešamā sociālās rehabilitācijas kursa ilgums (līdz 30 vai līdz 60 dienām) un vai nepieciešams, lai sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu uzturētos viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē.

Iesniegumam jāpievieno arī izraksts no stacionārā vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju, ja tāda sniegta.

Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus izskata un trīs darbdienu laikā bērna likumiskajam pārstāvim izsniedz nosūtījumu bērna sociālajai rehabilitācijai dzīvesvietā vai iestādē pie pakalpojumu sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi attiecīgu līgumu Latvijas Bērnu fonda norādītajā sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Ja nepieciešams, pašvaldības sociālais dienests organizē bērna nokļūšanu līdz sociālās rehabilitācijas institūcijai. Pašvaldības sociālais dienests sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību bērnam, kurš cietis no vardarbības, un bērna ģimenei sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, kā arī pēc tam, ja nepieciešams.