Kultūras ministre: valsts piedāvāto izdienas pensiju reformu esošajā redakcijā atbalstīt nevar

Ceturtdien, 7. augustā, notika kultūras ministres Agneses Lāces, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF), Latvijas Nacionālās operas (LNO) Simfoniskā orķestra mākslinieku arodbiedrības, LNOB Administratīvā un mākslinieciski vadošā personāla arodbiedrības un Teātra darbinieku savienības vadības pārstāvju tikšanās.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par iespējamajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā kultūras nozarē strādājošajiem.

“Valsts kancelejas sagatavoto izdienas pensiju reformas priekšlikumu kultūras jomā tās pašreizējā tvērumā Kultūras ministrija nevar atbalstīt, jo tā neņem vērā kultūras nozarē strādājošo darba specifiku un profesionālo spēju zudumu. Ir svarīgi, ka kultūras nozarē strādājošie saņem tiem nepieciešamo sociālo aizsardzību,” tikšanās laikā ar arodbiedrību vadības pārstāvjiem akcentēja kultūras ministre Agnese Lāce.

Kultūras ministrija (KM) sarunā ar arodbiedrību pārstāvjiem pārrunāja ierosinājumus par nostrādāto gadu apjoma un izdienas vecuma celšanu, kas šobrīd normatīvajos aktos noteikts, balstoties uz nozares profesionāļu un darba devēju pieredzi par pilnvērtīgas un kvalitatīvas darbspējas zudumu attiecīgajā profesijā. Kultūras nozares profesionāļi dodas izdienas pensijā vien tad, kad tas tiešām nepieciešams, un par to liecina nozaru arodbiedrību sniegtie piemēri un informācija.

Jānorāda, ka šobrīd Latvijā izdienas pensijas saņem 208 mākslinieki (baletdejotāji, mūziķi, aktieri), veidojot vien 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. Vidējais māksliniekiem piešķirtais izdienas pensijas apmērs ir 761,03 eiro bruto. Valstī kopumā izdienas pensijas saņem 10 306 cilvēki, valsts budžetā šajā gadā tas izmaksās 114,76 miljonus eiro, no tā mākslinieku izdienas pensijām nepieciešams 1,8 miljoni eiro, kas ir 1,5% no kopējām izmaksām.

Tāpat KM ir bažīga par to, ka jebkādi krasi mēģinājumi veikt izmaiņas izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā Latvijas kultūras organizācijās var rezultēties ar lielu skaitu kvalificētu darbinieku zaudēšanu, kas, savukārt, ietekmētu gan kultūras pieejamību valstī, gan Latvijas pārstāvniecību starptautiskā līmenī, gan valsts budžeta ieņēmumus.

Kultūras ministre turpinās sarunas ar politiskajiem partneriem, lai atrastu taisnīgu un ilgtspējīgu risinājumu izdienas pensiju sistēmas reformai.