Latvijas labdarības organizāciju "Ziedot.lv" Krievijā aizmuguriski tiesās par "ekstrēmistisku darbību"
Latvijas labdarības organizāciju "Ziedot.lv" Krievijā aizmuguriski tiesās par atbalstu Ukrainas aizstāvju vienībai "Azov", vēsta Latvijas Televīzija. Kā stāsta organizācijas pārstāve Ilze Ošāne, "Ziedot.lv" saņēmusi pavēsti no Krievijas tiesas ierasties uz sēdi 18.augustā. "Ziedot.lv" tiek vainota "Azov" atbalstīšanā, kas Krievijā tiek uzskatīta par teroristisku organizāciju.
"Ziedot.lv" konsultējas ar juristiem, taču tiesas sēdē piedalīties neplāno. Kā norādīja Ošāne, Krievijas apsūdzības neapstādinās Latvijas sabiedrību sniegt palīdzību Ukrainai.
Savukārt Ārlietu ministrija nosoda šādu Krievijas rīcību un norāda, ka ārvalstu pilsoņiem cerēt uz Krievijas tiesu taisnīgiem lēmumiem ir neiespējami.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā saņemta arī Krievijas Ģenerālprokuratūras prasība par ekstrēmistisku atzīt Latvijas un Ukrainas pilsoņiem piederošu maizes ceptuvi un konfiscēt pusi kompānijas "Rižskij hļeb" ("Rīgas maize"), atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant" vēsta tīmekļa medijs "Meduza".
Prasība iesniegta pret Latvijas pilsoni Normundu Bomi un Ukrainas pilsoni Tatjanu Prihodko, viņiem piederošo Limbažu uzņēmumu SIA "Lielezers", Čerņihivas un Kijivas uzņēmumiem "Rižsskij hļib" un "Hļibnij hurman", kā arī labdarības organizāciju "Ziedot.lv".
12. speciālo uzdevumu brigāde "Azov" ir Ukrainas Iekšlietu ministrijas Nacionālās gvardes vienība, kas bāzējās Mariupolē, Azovas jūras piekrastē. "Azov" tika izveidots kā brīvprātīgie paramilitāristi 2014. gada maijā un kopš tā laika cīnījies ar Krievijas un tās atbalstītajiem separātisiem Donbasa karā. Pirmo reizi "Azov" cīnījās Mariupoles atgūšanā no Krievijas spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem 2014. gada jūnijā.
No krievu gūsta atbrīvotie "Azov" komandieri satiek savas ģimenes
Ukrainas prezidenta kanceleja noorganizējusi no Krievijas gūsta atbrīvoto "Azov" pulka komandieru tikšanos ar ģimenēm Turcijā, kur viņi šobrīd uzturas.
Azovas bataljons lielu uzmanību ieguva Krievijas invāzijas Ukrainā laikā. Jau pirms iebrukuma "Azov" bija krievu propagandas objekts, lai Ukrainas valdību un karaspēku attēlotu kā nacistisku vai nacistu kontrolē esošu.
Azovieši gandrīz trīs mēnešus varonīgi aizstāvēja krievu okupantu aplenkto un intensīvi bombardēto Mariupoli, līdz okupanti pilsētu pārvērta praktiski gruvešu kaudzē 2022. gada 9. martā Krievija veica gaisa triecienu dzemdību namam, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus, un bombardēšanu pamatoja ar "Azov" kaujinieku klātbūtni ēkā, tāpat 16. martā Krievijas aviācija sabombardēja Mariupoles Drāmas teātri, kurā atradās civiliedzīvotāji. Atbilstoši Ukrainas ziņojumam, Krievijas sabombardētajā teātrī, pie kura bija izvietoti labi saskatāmi uzraksti "Bērni", dzīvību zaudēja 300 cilvēku. Pēc starptautiskā sašutuma Krievija atkal apvainoja "Azov", šoreiz — ka tā kaujinieki teātri uzspridzinājuši paši.
Sabombardētais Mariupoles teātris, zem kura drupām iesprostoti cilvēki
16. martā krievu okupanti bombardēja Mariupoles Drāmas teātri. Traģēdijas brīdī tur slēpušies aptuveni 1200 cilvēku – sievietes, bērni un veci ...
Kapu kopiņas daudzdzīvokļu māju pagalmos Mariupolē 2022. gada aprīļa vidū
Maija vidū atlikušie "Azov" karavīri Mariupolē saņēma pavēli padoties, bet 2022. gada augustā Krievija to pasludināja par "teroristu organizāciju", bet gūstekņus spīdzināja. Daļu "Azov" kaujinieku Krievija atdeva Ukrainai, tostarp apmaiņā pret Ukrainā arestēto Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvo politiķi Viktoru Medvedčuku. "Azov" komandieris Deniss Prokopenko, kurš 2022. gada septembrī bija viens no apmainītajiem pret Medvedčuku, šā gada pavasarī apgalvoja, ka krievu gūstā atrodas vēl ap 800 "azoviešu".
