Top filma par Latvijas rekordisti Samantu Petakovu, kura noskrējusi 300 maratonus

Šā gada 6.aprīlī Polijā, Krakovā, Samanta Petakova sasniedza savu izvirzīto mērķi, finišējot 300. maratonu. Šis mērķis sportistei atnesa Latvijas rekorda titulu. Samanta Petakova ir pirmā latviete, kas šo ir paveikusi, uzrakstot Latvijas vēsturi. Arī pasaulē Samanta ir pamanīta, jo viņu patlaban jau dēvē par maratonu rokzvaigzni. Filmas autore ir režisore Lauma Ozola. Tāpat pie dokumentālās filmas strādā producente Žanete Felsa, komponists Valdis Zilveris, režisores asistente Lelde Haritonova, kā arī kino profesionālis Oskars Andersons, kurš stāstu gan filmē, gan montē, gan arī strādā pie skaņas un krāsu pēcapstrādes. Plānots, ka filma uz ekrāniem nonāks jau novembrī, portālu Jauns.lv informē radošā komanda.

Filmas režisore Lauma Ozola stāsta, ka sportistes ceļš līdz Latvijas rekordam nebūt nav bijis rozēm izkaisīts. “Samantas stāsts liek cienīt un apbrīnot viņas spēku. Sešu gadu vecumā viņu pameta mamma, pirms diviem gadiem viņsaulē devās Samantas tētis. Pārdzīvojumu un dzīves likstu viņas likteņa zvaigznājā nav trūcis, taču Samanta ir pierādījums tam, ka cilvēks, kurš redzams kalna virsotnē, tur nav nokļuvis nejauši. Viņa ar savu stāstu apliecina, ka izaicinājumi dzīvē nav zīmogs pasē. Tieši viņa ir sasniegusi finiša līniju 300 reizes. Tieši viņai pieder Latvijas rekords. Un ne velti atgādinu, ka viena maratona distance ir 42 km. Turklāt šajā distancē notiek neiedomājamais. Redzot pati savām acīm Polijā, kā Samanta sasniedza Latvijas rekordu, asaras acīs bija arī man. Mana pārliecība ir, ka pat vienu maratonu noskriet nevar visi, kur nu vēl 300. Sportisti tuvojoties finišam - raud, kliedz, klibodami velk kāju, lai tiktu līdz galam. Kāds arī izstājas un netiek līdz finiša līnijai. Tā ir neaprakstāma cīņa ar sevi. Samanta šo cīņu ir uzvarējusi pietiekami, lai izstāstītu, ko tas nozīmē un kā tas ir - skriet maratonus un nest Latvijas vārdu pasaulē. Viņai pieder Latvijas rekords. Viņa ir pirmā Latvijā, kas šo ir paveikusi. Ar savu stāstu Samanta iedrošinās sabiedrību, ka sports un skriešana var kļūt par dzīvesveidu. Filma apliecinās ikvienam, ka cīņasspars un gribasspēks var sadoties rokās, kā arī parādīs, ko nozīmē disciplīna, raksturs un ticība saviem spēkiem. Šī ir filma, kas jāredz - gan jauniešiem, gan viņu vecākiem, gan sportistiem, gan tiem, kas vēlas sekot saviem mērķiem un tos dzīvē arī sasniegt. Šī nebūt nav filma tikai par sportu. Šī ir filma, kas ļaus dzīves vērtības aplūkot zem lupas.”

Latvijas rekordiste Samanta Petakova atklāj savas sajūtas – gan par ierakstu sporta vēstures grāmatā, gan par gaidāmo dokumentālo filmu. “Uzsākot skriet maratonus un pēc pāris gadiem saprotot, ka es varu sasniegt kaut ko lielu šajā sfērā - man te ir izdevība “būt kaut kam šajā dzīvē”, - es pat vislielākajos sapņos nevarēju iedomāties, ka šis mans sasniegtais rezultāts iedvesmos citus cilvēkus, un manā dzīvē ieradīsies sapņu komanda, kura vēlēsies manu skriešanas piedzīvojumu iemūžināt dokumentālajā filmā. Jūtos īpaša un saprotu, ka biju izvēlējusies pareizo pagriezienu savā dzīvē. Zinu, ka jebkurš cilvēks var sasniegt savu mērķi, ja tas ir viņa īstais dzīves prieks. Tāds prieks, ka, to darot, dvēsele dzied! Manuprāt, nevajag baidīties, jo mums visiem piemīt neticams gribasspēks sasniegt savu īsto dzīves rezultātu. Atliek mainīties, lai gan mainīties ir grūti, iziet no savas komforta zonas ir grūti, noturēties uz sava mērķa sasniegšanas ceļa ir grūti. Bet vislielākie sasniegumi ir paveikti tad, kad cilvēks mainās un attīstās. Liels paldies komandai, kura ir izvēlējusies parādīt šo visu dokumentālajā filmā. Es zinu, ka mūsu mērķis šajā filmā ir - iedvesmot citus un nebaidīties no savām patiesajām vēlmēm. Celies, ej un dari!”

Dokumentālās filmas producente Žanete Felsa stāsta, ka Samantas stāsts nav tikai par sportu. “Tas ir par lieliem mērķiem, augstām likmēm, apņēmību, neatlaidību, šķietami neiespējamu sapņu piepildīšanu. Tas iedvesmos ikvienu, kurš stāv izvēles priekšā - darīt vai nedarīt. Tas ir atgādinājums katram - ar ticību sev var darīt lielas lietas.”

Oskars Andersons, kurš stāstu gan filmē, gan montē, neslēpj arī savas sajūtas. “Es mīlu ceļot, man patīk jauni izaicinājumi un mīlu satikt cilvēkus, taču bieži vien tie ir tikai ceļinieki, kurus satiec un aizmirsti pēc laika, bet ar Samantu tā nav. Viņa nav cilvēks, viņa ir dieviete ar pārcilvēcīgām spējām. Es bieži satieku talantīgus cilvēkus, bet ne tik starojošus, dzīvespriecīgus un sirsnīgus kā viņa. Viņai 300 nav tikai skaitlis. Tas ir vesels stāsts.”

Filmas komponists Valdis Zilveris uzskata, ka katram cilvēkam ir ejams savs ceļš uz savas dzīves sapņa piepildījumu. “Brīnišķīgi, ka Samanta ir uzticējusi un atklājusi sava ceļa gājumu Latvijas cilvēkiem. Šajā laikā, kad daudzos televīzijas kanālos dominē lēti sadzīves šovi, šī dokumentālā filma par Samantu ir būtisks un nozīmīgs stāsts. Par lielām un svarīgām cilvēciskām vērtībām, dzīves atziņām, par spēku un spēju piepildīt savu dzīves sapni. Tas ir iedvesmojoši! Esmu pagodināts un gandarīts par iespēju piedalīties ar savu muzikālo devumu.”

Režisores asistente Lelde Haritonova dalās ar saviem pirmajiem iespaidiem, iepazīstot filmas varoni. “Pirmais iespaids par Samantu, kad vēl nebiju satikusi viņu dzīvē, bija sekojošs - viņa ir drosmīga un koša personība. Pārliecināta par sevi un savām dzīves izvēlēm. Pēc kopā pavadītām trīs dienām Polijā, iepazīstot Samantu, varu teikt, ka es nepazīstu vēl mērķtiecīgāku, drosmīgāku un spēcīgāku sievieti par viņu. Viņa jau tagad ir tik daudz sasniegusi, un, redzot, kā Samanta finišē savu 300. maratonu, tas ir mirklis uz dzīvi, kas paliks arī manā atmiņā. Es varu būt tikai pateicīga, ka man bija gods būt blakus un šo Latvijas rekordu piedzīvot. Viņa ir iedvesma ne tikai sportistiem Latvijā, bet arī visiem plašajā pasaulē. Mēs visi ar viņu varam lepoties.”