Zemā elektrības cena iznīcina Braslas nēģus, sadedzina Ādažu senioru sarūpēto malku, Liepājā apskādē liepas: kriminālā province
Pavasara un nārsta laikā nedienas sākušās zivīm, kuras apdraud gan maluzvejnieki, gan mazie “hesi”. Vides sargi secinājuši, ka zemās elektrības cenas biržā neļauj izdzīvot nēģu ikriem Braslā. Mazās spēkstacijas, lai pasargātos no liekas elektroenerģijas ražošanas, neatver slūžas, kas neļauj celties ūdens līmenim un galina nost nēģu populāciju.
Lai arī cilvēka acs dzelmē nogremdēto Staburagu neredz, zivis Daugavā gan to it labi gan saredz, gan sajūt. Tomēr ir divkājainie radījumi, dēvēti par maluzvejniekiem, kuri šo iespēju grib liegt brekšiem. Savukārt Ādažos divkājainie huligāni prieku grib atņemt prieku pensionāriem, kuri vienkārši tāpat sava prieka pēc ugunskurā sadedzināja senioru sarūpēto malku un sapluinīja viņu izloloto pergoles režģi, kas paredzēts noēnotajai atpūtas vietas. Savukārt citos Pierīgas pagastos problēmas tiek sagādātas gan braucējiem, gan kājāmgājējiem. Dreiliņos cilvēki nevar ne godīgi iekāpt, ne izkāpt no autobusa, bet Ķekavā problēmas sagādā “uzlabotie” zemes ceļi, kuri nobērti ar akmens šķembām. Toties Liepājas stadionā “Daugava” pavēries nepievilcīgs skats uz liepām.
Elektrības zemās cenas Braslā nīcina nēģus
Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība satraukusies: “Noziedzīga rīcība pret Latvijas upēm turpinās un noziegumi pret vidi kļūst aizvien nežēlīgāki” un publicējusi attēlus no izsusējušās Braslas upes Cēsu novadā: “Acīmredzams, ka biržā zema elektrības cena. Slūžu aizvari ciet, ūdens līmenis zemē, zivju un nēģu ikri iet bojā. Cik ilgi tas vēl turpināsies? Vairākas reizes esam informējuši Valsts vides dienestu, bet neredzam rīcību. Vai tiešām valsts institūcijas gaida, kad šo vājprātu - Latvijas upju iznīcināšanu, sāks novērst sabiedrība pielietojot revolucionāras metodes? Mēs nelūdzam, bet pieprasām!”
Interneta komentāros zinātāji pauž, ka līdzīga situācija ir arī citās upēs, uz kurām uzbūvētas mazās spēkstacijas: “Braslā viss labi salīdzinot ar Ķekavas upi”; “Stendes upē Dižstendes “hess” Eiropas nozīmes straujteces lašveidīgo nārsta vietas ūdens upes caurplūdumu aizkrāmē ar dēļiem”; “Manuprāt, tieši šī iemesla dēļ arī Amatas lašu populācija ir iznīcināta, kā arī tur principā gandrīz nedzīvo citas zivis.”
Daugavā pie Staburaga notver brekšu maluzvejniekus
Tiek apdraudēti ne tikai nēģi, bet arī citas zivis. Valsts vides dienests Jauns.lv informēja, ka tas pieķēris maluzvejniekus Daugavā pie Staburaga un pie Pērses upes: “29. aprīlī Valsts vides dienesta inspektori, iesaistot sabiedriskos vides inspektorus no Vides Aizsardzības asociācijas, pēc ilgstoša darba Daugavā pie Staburaga notvēra divas personas, kuras veica nelikumīgu zivju ieguvi ar zivju tīklu. Personām lomā bija 47 kilogrami brekšu. Par notikušo uzsākti divi administratīvā pārkāpuma procesi, zvejas rīki izņemti.
Tajā pašā dienā, pēc pirmā pārkāpuma konstatēšanas, braucot pa autoceļu A6 pie tilta pār Pērses upi, inspektori pamanīja divas personas, kuru rīcība liecināja par iespējamu nelikumīgu zivju ieguvi. Pieejot pie personām, tika konstatēts, ka ir uzsākta zivju tīkla ievietošana Pērses upē. Šoreiz zivis vēl nebija iegūtas, tomēr arī šajā gadījumā uzsāktas divas administratīvā pārkāpuma lietas. Personām par minēto pārkāpumu izdarīšanu var tikt piemērots administratīvais sods līdz 700 eiro, kā arī var tikt pieprasīts atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus, nelikumīgi iegūstot zivis.”
Valsts vides dienests vērš uzmanību uz to, ka maijā turpinās atsevišķi ierobežojumi makšķerēšanai, kas attiecas uz noteiktām zivju sugām, zvejas rīkiem un ūdenstilpēm visā Latvijā. Līdz 15. maijam aizliegts lomā paturēt salates (meža vimbas), bet līdz 31. maijam – zandartus. Savukārt līdz 31. maijam visā Latvijā aizliegta zveja ar zivju murdiem, bet līdz 15. jūnijam aizliegts zvejot jebkādas zivis visās ūdenstilpēs ar zivju tīkliem.
No 1. maija līdz 31.maijam noteikti šādi liegumi makšķerēt atsevišķās upēs un ezeru daļās: * Buļļupē visā garumā; * Daugavā no ietekas Rīgas jūras līcī sešu kilometru posmā augšup pret straumi līdz bijušajam augstsprieguma pārvadam Rīgas teritorijā, Loču kanālā visā garumā, Sarkandaugavā visā garumā; * Aiviekstē no Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam.
Saglabājas arī liegums no 15. marta līdz 1. jūnijam iebraukt Papes ezerā ar laivu, kas vienlaikus izslēdz makšķerēšanu no laivas. Tāpat līdz 31. maijam turpinās noteiktais makšķerēšanas liegums atsevišķās vietās Lielupes upē un Lielupes baseina apgabalā: * Lielupē no Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām; * Mēmelē no grīvas līdz gājēju tiltam Bauskā; * Mūsā no grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksa; * Slocenē (Pulkaine) starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru * Vecslocenē un Slocenē starp Slokas ezeru un Lielupi.
Tāpat šogad Baltijas jūras piekrastes ūdeņos ir aizliegta mencu ieguve makšķerēšanā un zemūdens medībās. Makšķerēšanā nejauši noķertās mencas ir atbrīvojamas un atlaižamas jūrā, bet zemūdens medībās menca nedrīkst būt medību objekts. Savukārt lašu ieguvē, saskaņā ar Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, makšķerējot Baltijas jūrā, makšķerniekiem atļauts lomā paturēt tikai vienu no audzētavām izlaistu lasi ar nogrieztu taukspuru.
Huligāni demolē Ādažu pensionāru veikumu
Kriminālā province marta sākumā rakstīja, ka kādi huligāniski noskaņoti vandaļi Ādažu centrā sapluinīja pagājušā gada rudenī vietējo senioru izveidoto pergolu (dārza elementu, kas veido noēnotu celiņu ar šķērsijām, kuru parasti izmanto vīnogulāju audzēšanai). Tāpat vietējie bija sašutuši, ka nekādi neizdodas pašvaldības institūcijas pierunāt Senioru parkā uzstādīto videokameru pieslēgt kopējam pašvaldības tīklam, lai vandaļus atturētu no posta darbiem. Tagad vietējie “Facebook” grupā “Ādažnieks” raksta, ka vandaļi turpinājuši ālēties un demolēt Senioru parku: “Kopš tās reizes mūsu laukums ir demolēts vairākas reizes, salauzts gan basketbola grozs, gan noliktavas durvis. Nekas, mūsu seniori ir pieraduši sakost zobus un visu salabot. Bet šoreiz kretīnu atbildes reakcija bija nekavējoša. Spriediet paši – talkas dienā 26.aprīlī pergoles režģus atjaunojām, bet jau pa nakti visi dekoratīvie režģi bija noņemti, pie tam ugunskurā bija sadedzināta mūsu senioru sagādātā malka. Labi, lai jau dzīvo kretīni, bet atkal jau rodas jautājums - kāda velna pēc par mūsu nodokļu naudu vajadzīga bezpalīdzīgā pašvaldības policija, ja jau pat pilsētas pašu centru tā nespēj uzraudzīt?”
Drīz vien Ādažu novada pašvaldības policija savā sociālo tīklu kontā jau vēstīja: “Uzsāktajā administratīvajā procesā par vandalismu senioru atpūtas vietā ir noskaidrotas vainīgās personas. Tiek veiktas procesuālās darbības.”
Dreiliņos stāvradži bloķē autobusa pieturu
Savukārt kaimiņu novadā – arī pašā Pierīgā, Dreiliņos - raizes sagādā citi “varoņi”. Ropažu novada pašvaldības policija vēsta: “Dreiliņos sabiedriskā transporta pieturvieta aizņemta ar elektriskajiem skrejriteņiem! Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka skrejriteņi novietoti tā, ka traucē pasažieriem izkāpt no autobusa. Par notikušo policijas darbinieki telefoniski informēja uzņēmumu, kas nodarbojas ar konkrēto skrejriteņu nomu. Nomas pārstāvji paskaidroja, ka pārvietos skrejriteņus, kā arī pēdējiem iznomātājiem tiks nosūtīti brīdinājumi par soda piemērošanu - uz laiku bloķēs iespēju iznomāt konkrētā uzņēmuma skrejriteņus.”
Toties Ķekavā norūpējušies par to, ka pašvaldība zemes ceļus uzlabo, tos noklājot ar akmens šķembām tā, ka pa tiem nevar ne tikai pabraukt ar skerejriteni, bet pat normāli paiet. Kāda ķekaviete “Facebook” raksta, ka šī problēma būs izšķiroša viņas balsojumā pašvaldības vēlēšanās: “Balsošu par tiem, kuri pārtrauks šo vismaz divus gadus ieilgušo debilo ideju - nobērt visus zemes ceļus ar akmeņiem! Vakar vien satiku vairākus bēdīgus cilvēkus - sievieti pensijas vecumā, kura kurpēs lēnām steberēja gar ceļu pa zāli; jauno māmiņu, kura lēnāk par gliemezi vilka (nevis stūma) ratus ar bērnu; pusaudzi, kurš burtiski cīnījās, lai tiktu uz priekšu ar savu skrejriteni... Kurš maksās par maniem uz asajām šķembām sabojātajiem apaviem un pārdurtajām riteņa riepām? Slikti dzīvot Ķekavas novadā!”
Skaistuma vārdā Liepājas stadionā sakropļo liepas
Vēju pilsētas stadionā “Daugava” skaistuma vārdā sakropļoti koki, par ko tiks sodīts olimpiskais centrs “Liepāja”, raksta Liepājas laikraksts “Kurzemes Vārds”. Stadionā starp skatītāju tribīnēm un žogu, vienpadsmit liepām veikta neprofesionāla vainagu kopšana – galotņošana, atzinusi Liepājas domes Apstādījumu uzraudzības komisija (AUK) un par notikušo ziņojusi pašvaldības policijai. Kad stadionā atjaunoja skrejceļa segumu, olimpiskais centrs lūdza ieteikumus AUK, ko iesākt ar sešām liepām, kas aug pie tablo, lai tās netraucētu uzvilkt karogus mastos un neaizsegtu līdzjutējiem skatu uz rezultātiem. “Komisija atbrauca, pateica, ka zāģēt nedrīkst. Bet var piekopt vainagus. Toreiz mutiski brīvi uz vietas runājot, mums teica, ka varam apzāģēt līdzīgi, kā mēs jau iepriekš bijām apzāģējuši koku vainagus. Smuki apzāģējām liepas, tur vainags ir izveidojies,” “Kurzemes Vārdam” pastāstīja olimpiskā centra valdes loceklis Mārtiņš Grundmanis, kurš vainu atzina, taču teicās, ka tīšuprāt neesot gribēts kaitēt kokiem. Līdzīga situācija tagad bijusi ar liepām aiz austrumu tribīnes: “Pagājušajā gadā stadionā notika gan izlases spēles, gan Liepājas un Grobiņas derbijs (sacensības), un tad arī šajā tribīnē sēdēja cilvēki. Varēja redzēt, ka zari jau sāk iet virsū skatītājiem. Atceroties iepriekšējo stāstu, kā bijām iekopuši tās liepas, līdzīgā veidā apzāģējām arī šīs. Ne ļauni domājot, jo blakus redzam, ka vainags ir smuki ataudzis.” Izrādās, kā tā nederēja, jo visas darbības ar kokiem bija attiecīgi arī jāsaskaņo ar atbildīgām institūcijām.
Koku galotņošana, nozāģējot galotni un zarus, tiek uzskatīta par neestētisku, neekonomisku un neatbilst labai koku kopšanas praksei, tā ir uzskatāma par koku kropļošanu, norādīts AUK sēdes protokolā: “Zāģējumu vietās viegli iekļūst mikroorganismi, kas ilgtermiņā bojā koku. Zaudējot visu lapotni, kokam samazinās dzīvotspēja, jo nav pietiekami lielas lapotnes, lai saražotu nepieciešamās barības vielas. Pēc galotņošanas kokam parasti ataug nestabili zari, kas bieži lūst.”
Saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža un apstādījumu aizsardzību paredz, ka kopšanu kokiem, kuru vainagi projicējas uz publiski pieejamām vai blakus esošām publiskām zemes vienību teritorijām vai ēkām vai kuri atrodas īpašumam piegulošā teritorijā, drīkst veikt, tikai pieaicinot arboristu. Liepājas pašvaldības policija saņēmusi informāciju no AUK, uzsākts administratīvā pārkāpuma process, ziņo kārtībsargu pārstāve Elva Lubāne. Atbilstoši Meža likuma 51. panta 11. daļai par koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu juridiskai personai piemēro sodu līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (1400 eiro).
