Deputāte atsauc priekšlikumu par pacientu tiesībām filmēt aprūpi NMPD
Arī pacientiem un viņu pārstāvjiem būtu jādod plašākas tiesības pieprasīt veikt videoierakstus, kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes veic viņu aprūpi, šādus grozījumus Ārstniecības likumā rosināja deputāte Mairita Lūse (P), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes gaitā tiem gan nesaņemot NMPD pārstāvju atbalstu un vēlāk no tiem atsakoties.
Komisija strādā ar Ārstniecības likuma grozījumiem, ar kuriem iecerēts vairot NMPD darbinieku drošību. Šodien komisija otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus, kas paredz NMPD brigādēm piešķirt tiesības nodot izvērtēšanai kompetentajām institūcijām videoierakstus ar pacientu iespējami pastrādātiem pārkāpumiem, bet jau iepriekš tika atbalstīta iecere NMPD darbiniekiem piešķirt tiesības izmantot gāzes baloniņus pret agresīviem pacientiem.
Savukārt deputāte Lūse bija iesniegusi vairākus priekšlikumus, kas vērsti uz to, lai likumā nodrošinātu ne tikai mediķu, bet arī pacienta tiesību plašāku aizsardzību, izmantojot audio un video fiksācijas speciālos tehniskos līdzekļus, kā arī abu pušu līdztiesīgas tiesības speciālo līdzekļu izmantošanā.
Lūses priekšlikums paredzēja ļaut veikt ierakstus ne vien NMPD darbinieka dzīvības un bīstamības apdraudējuma gadījumā, bet arī tad, ja to pieprasa pacients, pacienta likumiskais pārstāvis, pacienta laulātais, partneris, tuvākie radinieki vai pacienta pilnvarotā persona pacienta tiesību vai interešu aizsardzībai.
Lai būtu iespējama pacienta tiesību aizsardzība, ieraksts saglabājams desmit dienas, kā arī izsniedzams pēc pacienta vai tā pārstāvja pieprasījuma, tostarp, nepieciešamības gadījumā to nodot kompetentajām iestādēm strīdus situācijas risināšanai. Viņas ieskatā šāds priekšlikums nodrošinātu nepieciešamos pierādījumus mediķa un pacienta konfliktsituāciju risināšanai.
Viņa rosināja noteikt, ka septiņu dienu laikā no notikuma ieraksta veikšanas pacients vai tā pārstāvis rakstveidā varētu pieprasīt NMPD izsniegt pacientam vai tā pārstāvim minēto notikuma ierakstu pacienta tiesību vai interešu aizsardzībai.
Kā skaidroja Lūse, divas dienas kā termiņš videoieraksta glabāšanai, kā tas paredzēts esošajā likumprojekta redakcijā, bieži ir nepietiekams laiks pieprasījuma veikšanai. Nereti pacients atrodas slimnīcā vai viņam ir citas prioritātes, kas neļauj pieprasījumu veikt divu dienu laikā.
NMPD, ja saņemts attiecīgs pacienta vai tā pārstāvja pieprasījums, izsniegtu pacientam vai tā pārstāvim minēto notikuma ierakstu trīs dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Ja netiktu konstatēts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbinieka iespējamais dzīvības un veselības apdraudējums vai pacients vai tā pārstāvis nebūtu pieprasījis izsniegt notikuma ierakstu, to dzēstu pēc desmit dienām.
Lūse arī mudināja noteikt par pienākumu NMPD brigādes darbiniekam informēt pacientu par filmēšanas procesa uzsākšanu, izņemot gadījumā, ja tas var palielināt brigādes darbinieka iespējamā dzīvības un veselības apdraudējuma risku.
Lūse priekšlikumu pamatoja ar to, ka NMPD darbinieku rīcība var būt kļūdaina un pacienta tiesības aizskaroša, reizēm rodas strīdi, vai pacientam ir nepieciešamība saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un tiesības tālāku palīdzību saņemt ārstniecības iestādē, tāpēc samērīgi lietojot speciālos līdzekļus, ir nodrošināma gan pacientu, gan ārstniecības personu aizsardzība.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) pārstāvji sēdē klāstīja, ka NMPD darbinieku pašaizsardzības nolūkā rosinātie grozījumi nedrīkstot pārvērsties par sarežģītu administratīvo procedūru. Esot jāmazina riski, ka situācijas pārvēršas par izvēli "filmēt vai nefilmēt", kas varētu traucēt glābt cilvēku dzīvības. Taču arī ministrija atbalstītu to, ka pats pacients vai viņa tuvinieks varētu lūgt NMPD ierakstu.
NMPD Juridiskā departamenta vadītāja Iveta Miķelsone savukārt oponēja, ka Lūses priekšlikums būtiski paplašina datu apstrādi, bet noteikt ierakstu saņemšanas tiesīgās personas NMPD var būt laikietilpīgs process.
Pēc viņas vārdiem, jāvērtē, vai mērķis ir sasniedzams ar esošajiem tehniskajiem līdzekļiem, jo šobrīd kamera aktīvi var filmēt līdz desmit stundām, turklāt dažādi apstākļi var samazināt kameras baterijas laiku. "Vien ieslēdzot kameru, nevar garantēt, ka tiks sasniegts datu apstrādes mērķis - pacientu aizsardzība," sacīja Miķelsone. Kameras darbiniekiem atrastos apģērba ārpusē, bet filmēšana neko nedos, ja atdzīvinot pacientu, darbinieks, piemēram, novelk jaku, kā tas bieži praksē notiekot.
Sēdes noslēgumā likumprojekta ātrākai virzībai Lūse tomēr atsauca iesniegto priekšlikumu, un deputāti vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu līdzšinējā redakcijā otrajā lasījumā.
Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka turpmāk likumprojekta virzībā nepieciešama vienošanās gan par NMPD darbinieku, gan pacientu tiesību jautājumu salāgošanu. Tāpat Juridiskajam birojam jāiesaistās tālākajā izstrādē, lai likumprojekts tiktu precīzi formulēts.
Kā informēja Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, jau šobrīd iegādātas 200 ķermeņa kameras un 810 gāzes baloniņi par kopējo summu 301 616 eiro. Turpmāk šos līdzekļus VM apņēmusies nodrošināt no VM budžeta līdzekļiem.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz NMPD darbinieku tiesības izmantot gāzes baloniņus.
Tāpat likumprojekts paredz, ka NMPD darbiniekiem būs tiesības izmantot individuālās ķermeņa kameras izsaukuma laikā, ja pastāv dzīvības vai veselības apdraudējums. Ieraksti tiks izmantoti kā pierādījumi likumpārkāpumu izvērtēšanai.
Likumprojekts ir nepieciešams, lai uzlabotu NMPD darbinieku drošību, jo viņi bieži saskaras ar agresīviem pacientiem vai viņu piederīgajiem, kas apdraud viņu veselību un dzīvību, teikts anotācijā.
NMPD vadītāja Liene Cipule iepriekš informējusi par vairākiem gadījumiem, kad dienesta darbinieki guvuši traumas. Piemēram, vienā gadījumā iedzīvotājs bijis bruņots ar nazi un sadūris darbinieku plaušās.
Dienesta darbinieki mēdz saskarties ar dažādiem izsaukumiem. Tostarp daļā izsaukumu darbinieki saskaras ar iedzīvotājiem, kas atrodas dažādu apreibinošu vielu stāvoklī, tāpēc uzvedas agresīvi. Tāpēc darbinieki nereti ir pakļauti situācijām, kurās pastāv fizisku uzbrukumu risks. Šādiem atgadījumiem un riskiem darbinieki pakļauti bieži, tāpēc gāzes baloniņi, kā arī ķermeņa novērošanas kameras ir būtisks risinājums, lai nodrošinātu NMPD darbinieku drošību, uzsvērusi Cipule.
Saskaņā ar NMPD datiem, 2022. gadā ir bijuši desmit uzbrukumi, kuros cieta brigādes mediķi, savukārt 2023. gadā bijuši jau 20 šādi gadījumi.
