Sapņu dzīves vietā izmesti uz ielas - ģimene no Latvijas pārbrauc uz Baltkrieviju, taču izrādās nevienam nevajadzīgi
Par to, cik bīstama Latvijas valstspiederīgajiem var būt ceļošana uz Baltkrieviju – nemaz nerunājot par apmešanos tur uz dzīvi – regulāri vēsta gan mediji, gan Ārlietu ministrija un Valsts drošības dienests. Šāda izvēle strupceļā nu novedusi kārtējo ģimeni no Latvijas.
Stāstus par ģimenēm, kuras pamet Rietumus, lai turpmāk dzīvotu Krievijā vai Baltkrievijā, itin bieži atspoguļo abu valstu propagandas kanāli, taču ārpus kadra paliek daudzi, jo daudzi stāsti, kuri nebūt nebeidzas laimīgi.
Pārbraukšana uz Baltkrieviju izvēršas murgā
Sociālajos tīklos kārtējo reizi atrodams kādas Latviešu ģimenes palīgā sauciens. Viņu lēmums saistīt turpmāko dzīvi ar diktatora Aleksandra Lukašenko vadīto valsti novedis saimi tuvu bezpajumtnieku stāvoklim.
“Labvakar visiem!” Ģimenei no Latvijas nepieciešama palīdzība. Atrodas viņi Minskā. Problēma tāda, ka viņi var palikt uz ielas, jo šobrīd viņiem neviens nedod patvērumu bez attiecīgu dokumentu sakārtošanas. Citu variantu vienkārši nav,” portālā “Facebook” raksta kāds anonīms grupas “Baltkrievi Latvijā” lietotājs.
Šis atstāsts ir ļoti tālu no propagandas TV kanālu uzburtajiem “veiksmes stāstiem”, kuros atrāda priecīgas ģimenes un viņu jaunās mājvietas, taču ļoti tuvu vēl kādam nesenam skumjam gadījumam ar latviešu ģimeni, kuru uz dzīvi Baltkrievijā iemānīja uz turieni no Latvijas pārbēgušais propagandists, kādreizējais Covid-19 aktīvists Romāns Samuļs.
Iepriekš kādu ģimeni bezizejā ievilinājis propagandists no Latvijas
Par to, kā izvērties konkrētais gadījums, Samuļs pats izstāstīja savos sociālajos tīklos, vienlaikus ļaujot noprast, ka vienkārša ierašanās Baltkrievijā bez ievērojamas naudas summas un rīcības plāna, visticamāk, nozīmēs palikšanu uz ielas.
No Samuļa teiktā ir noprotams, ka nedz Baltkrievijas valsts iestādes, nedz propagandistus neinteresē turp no Rietumiem “atbēgušo” integrēšana – viņus interesē tikai veikli uzfilmējami, viegli pasniedzami “veiksmes stāsti”.
Līdzīgu gadījumu netrūkst arī Krievijā. Ne viens vien aizbēgušais vai pelnīti izraidītais aktīvists, kurš Baltijas valstīs ilgus gadus pavadīja cīnoties par Kremļa interesēm, pārbēgot vai tiekot izraidīts uz Krieviju, ātri vien uzzina, ka pats tur nevienam neinteresē un nonāk neapskaužamos apstākļos.
Iepriekš vēstot par ģimeni, kura saskārās ar Samuļu, vērsāmies arī Ārlietu ministrijā (ĀM), kura ir atkārtoti uzsvērusi, ka iespējas sniegt palīdzību diktatora pārvaldītajā Baltkrievijā ir ļoti minimālas.
ĀM preses sekretāra Diāna Eglīte atkārtoti pauda, ka konsulārās palīdzības sniegšanu Baltkrievijā būtiski apgrūtina tiesiskuma trūkums šajā valstī, kā arī kopš Baltkrievijas atbalstītā Krievijas iebrukuma Ukrainā līdz minimumam ierobežotā sadarbība tieslietās un citās jomās.
Iespējas saņemt Latvijas palīdzību Baltkrievijā – minimālas
Vienlaikus ĀM atkārtoti un stingri aicina Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Krieviju un Baltkrieviju. To pašu regulāri, tostarp arī tuvojoties Lieldienu brīvdienām, uzsvēra arī Valsts drošības dienests (VDD).
Arī VDD vērš uzmanību, ka Latvijas institūcijām ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem valstspiederīgajiem, kuri nonākuši grūtībās Krievijā vai Baltkrievijā.
VDD gan lielākoties uzsver kādu citu aspektu, kas rada riskus, ceļojot uz Baltkrieviju un Krieviju. Ir konstatēts, ka šo valstu specdienesti agresīvi izmanto iespēju izjautāt un vervēt ārvalstniekus savā teritorijā, kur tie bauda plašu rīcības brīvību. Šo valstu specdienestu darbinieki savā teritorijā nevilcināsies izmantot agresīvas un prettiesiskas metodes, lai piespiestu ar tiem sadarboties.
Ja tomēr jādodas uz kādu no šīm agresorvalstīm, dienests iesaka neņemt līdzi savu mobilo telefonu, jo īpaši, ja tajā ir ar darbu saistīta vai sensitīva rakstura informācija. Robežkontroles punktā no mobilā tālruņa var tikt izgūti dati, kā arī tas var tikt inficēts ar spiegprogrammatūru. Drošāka izvēle būs mobilais telefons ar priekšapmaksas karti, no kuriem pēc ceļojuma var atbrīvoties. Tāpat nevajadzētu ņemt līdzi datoru, zibatmiņas un citus datu nesējus.
Potenciālo vervēšanas mērķu apzināšana notiek jau robežkontroles punktos, specdienestu pārstāvjiem uzdodoties par robežsargiem vai izmantojot citus piesegus – kā tiesībaizsardzības iestāžu, tā jebkuras citas Krievijas vai Baltkrievijas iestādes. Turklāt tiem nozīmīgu informāciju Krievijas un Baltkrievijas specdienestu pārstāvji var iegūt arī vienkāršas sarunas laikā.
Ko darīt, ja rodas aizdomas, ka jūs mēģina savervēt?
VDD aicina ņemt vērā pazīmes, kas var liecināt par saskarsmi ar Krievijas vai Baltkrievijas specdienesta pārstāvi robežšķērsošanas laikā:
- neierasti pastiprināta pārbaude un izjautāšana;
- iztaujā persona civilajā apģērbā, nevis robežsardzes formā;
- persona uzdod jautājumus, kas neattiecas uz robežsardzes kompetenci, piemēram, par situāciju Latvijas valstī, attieksmi pret notikumiem Ukrainā, Latvijā ieceļojušajiem kara bēgļiem, mūsu valsts sniegto atbalstu Ukrainai;
- uzdod privātus jautājumus – par darbavietu, veicamajiem pienākumiem, finansiālo situāciju;
- apsūdz kādā pārkāpumā vai noziegumā, cenšoties piespiest "sadarboties" apmaiņā pret atbrīvošanu no atbildības;
- iedod telefona numuru, uz kuru zvanīt, nākamreiz ierodoties konkrētajā valstī.
Aizdomu gadījumā par kontaktu ar Krievijas vai Baltkrievijas specdienesta pārstāvi VDD aicina sniegt par to informāciju, zvanot uz dienesta diennakts tālruni 67208964 vai rakstot uz e-pasta adresi info@vdd.gov.lv. VDD garantē informācijas sniedzēja konfidencialitāti.
