Valdošo partiju domas dalās par uzņēmēju organizāciju piedāvāto memorandu publisko tēriņu samazināšanai
Valdību veidojošajām partijām ir atšķirīgi viedokļi par to, vai būtu parakstāms uzņēmēju organizāciju piedāvātais memorands par publisko tēriņu samazināšanu esošajā versijā.
Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), par memorandu notika un vēl notiks diskusijas. "Jaunā vienotība" vēlas vienoties par kopīgu redzējumu, kādā veidā un kas veidos aizsardzības finansējumu. Viņa paskaidroja, ka ir skaidrs, ka tēriņi ir jāmazina, JV ir gatava atbalstīt dažādu funkciju pārskatīšanu, bet "nogriešana nevar būt pašmērķis".
Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs sacīja, ka esošajos apstākļos ir jārīkojas ātri, pēc iespējas ātrāk, piemēram, iedzīvotājiem nodrošinot nepieciešamos pakalpojumus. Politiķis skaidroja, ka "Progresīvie" ir gatavi strādāt, lai mazinātu birokrātiju, mazinātu tēriņus, pārskatītu izdevumus. Šuvajevs gan norādīja, ka joprojām ir skeptisks par "cipariska mērķa uzlikšanu", tikai pēc tam domājot, kur šo summu sameklēt.
Iepriekš ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir gatava parakstīt uzņēmēju organizāciju memorandu par publisko tēriņu samazināšanu par 850 miljoniem. Memorands paredz 2026.gadā samazināt publiskā sektora izdevumus par 850 miljoniem eiro jeb aptuveni 5% no 2025.gada kopējiem valsts budžeta plānotajiem izdevumiem, lai tos valsts budžetā novirzītu aizsardzības un citu kopīgi noteikto prioritāšu finansēšanas palielināšanai, kā arī budžeta deficīta mazināšanai. ZZS ir pirmā valdību veidojošā partija, kas apliecinājusi vēlmi parakstīt šo memorandu. Politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norāda, ka ir straujāk jāvirzās ar birokrātisko procedūru mazināšanu, kā arī jāraugās, kur var mērķtiecīgi optimizēt valsts budžeta izdevumus un nodarbināto skaitu valsts pārvaldē.
Iepriekš viena no valdību veidojošajām partijām "Progresīvie" pauda skepsi par piedāvāto memorandu, norādot, ka memoranda piedāvājums nesasniegs cerētu ietaupījumu. Savukārt "Jaunā vienotība" norādījusi, ka vēl par piedāvātā memoranda parakstīšanu lems.
Konteksts
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un Finanšu nozares asociācija (FNA) aicinājušas valdību, sākot darbu pie 2026.gada valsts budžeta, paust publisku politisko apņemšanos samazināt valsts pārvaldes izdevumus, parakstot memorandu.
Ar Ministru prezidentes rīkojumu martā izveidota rīcības grupas birokrātijas mazināšanai. Grupas vadītājs Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs norādījis, ka darba grupa izskatījusi vairāk nekā 200 priekšlikumus, no kuriem izkristalizējušās 20 iniciatīvas birokrātijas mazināšanā. Kronbergs pauda, ka Ministru kabineta iniciatīvām valdība un Saeima būtu jāsasniedz vasarā, bet likumprojekti varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra.
