Reaģējot uz smago ugunsdrošības stāvokli valstī, Saeimas komisija konceptuāli atbalsta Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumprojektu
foto: Ieva Lūka/LETA
Ugunsdzēsējs darbā
Sabiedrība

Reaģējot uz smago ugunsdrošības stāvokli valstī, Saeimas komisija konceptuāli atbalsta Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumprojektu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Saeimas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien konceptuāli atbalstīja Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumprojektu, kas aizstās Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu. Tā mērķis ir uzlabot ugunsdrošības stāvokli Latvijā, lai samazinātu ugunsgrēkos bojā gājušo un cietušo skaitu, kā arī ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā.

Reaģējot uz smago ugunsdrošības stāvokli valstī, S...

Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) vērsa uzmanību likumprojekta anotācijā teiktajam, ka Valsts meža dienesta (VMD) darbiniekiem nav mūsdienām atbilstoša izglītība meža uguns apsardzības jomā. Anotācijā rakstīts, ka dienestā pamatā strādā speciālisti, kuri izglītību šajā jomā ieguvuši pirms 1990.gada. Patlaban Latvijā neviena augstākās izglītības iestāde neveic apmācību meža ugunsapsardzības jomā.

Deputāts interesējās, vai tam ir rasts risinājums un kad tiks ieviesta tāda apmācības programma. Atbildīgo iestāžu pārstāvji nevarēja atbildēt, apņemoties atbildes rast līdz otrajam lasījumam.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot ugunsdrošības stāvokli Latvijā, lai samazinātu ugunsgrēkos bojā gājušo un cietušo skaitu, kā arī ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā. 

Likumprojektā paredzēts uzdevums pašvaldībām iespēju robežas nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi to teritorijā. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai, un tieši ietekmē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) reaģēšanas spējas, uzsver dienestā.

Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus, norāda dienestā. Uzlabojot ārējas ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājumu, samazināsies risks cilvēku veselībai un dzīvībai un zaudējumi tautsaimniecībai.

Likumprojekts kopumā paredz pilnveidot un padarīt saprotamāku normatīvo regulējumu ugunsdrošības uzraudzības, ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomā.

VUGD kopā ar citām iestādēm strādā pie Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas ieviešanas. Rezultātā ugunsdrošības uzraudzības procesi tikšot digitalizēti, tādā veidā padarot ugunsdrošības jomu efektīvāku. Piemēram, ar platformas palīdzību tiks nodrošināta ugunsdrošības uzraudzība tieši tajos objektos, kuros ir augstāks indikatīvais ugunsdrošības riska līmenis, tiks veicināta objektu īpašnieku izpratne par atbildību ugunsdrošības prasību izpildē.

Lai gan līdzšinējais normatīvo aktu regulējums jau nosaka, ka par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs tā īpašnieks, VUGD amatpersonas jau gadiem saskaras ar situāciju, ka ugunsdrošības prasības tiek izpildītas tikai pēc ugunsdrošības pārbaudēm un lai izvairītos no administratīvās atbildības iestāšanās. Platformas un likumprojekta mērķis ir veicināt izpratni par paša objekta atbildību ugunsdrošības prasību izpildē.

Ugunsdrošības uzraudzības jomā likumprojekts precizēs arī prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, apkures ierīču tīrīšana un tehniskā stāvokļa novērtēšana, ugunsdrošības instruktāžas un elektropretestības mērījumu veikšana, lai sekmētu, ka tie sniedz kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem un objektos.

Tāpat likumprojekts nosaka visas ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un organizācijas - VUGD, VMD, pašvaldības ugunsdzēsības organizācijas, citas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī citas ugunsdzēsības organizācijas.

Attiecībā uz meža objektiem, izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus, paredzēts, ka valsts ugunsdrošības uzraudzību veic VMD amatpersonas. Noteikt kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī noteikt brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību, paredzēts deleģēt Ministru kabinetam.

Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma tiek ieviesta par Atveseļošanās fonda līdzekļiem. Projektu īsteno Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar VUGD. Plānots, ka platforma sāks darboties 2026.gada vidū.