"Daudzi Amerikas latvieši jūtas vainīgi par Trampa rīcību," norāda zemessargs Ulmanis

Ulmanis ir dzimis un audzis ASV, bet pēdējos 25 gadus viņš pavadījis Latvijā. Lai vāktu līdzekļus Ukrainas atbalstam, viņš pavisam nesen atgriezās savā dzimtenē, kur apmeklēja latviešu centrus Čikāgā, Milvoki, Sentpītersbērgā, Vašingtonā, Kalamazū un Ņujorkā. "Latviešu kopienas skaitliski ir nedaudz sarukušas, tomēr tās joprojām ir aktīvas un cenšas uzturēt latvisko vidi," norāda Ulmanis.

"Latvietība tiek uzturēta pat jauktās ģimenēs, Čikāgā vecāki finansē latviešu pirmsskolas mācību iestādi "Stariņi", Kalamazū uzbūvēta skaista baznīca, Garezers Mičiganā plaukst un zeļ, joprojām darbojas svētdienas skolas, kori un tautas deju kolektīvi. Vairākās draudzēs mācītājas tagad ir sievietes – enerģiskas un interesantas. Spēj aizraut kā seniorus, tā jauniešus. Sabiedriskā dzīve rit pilnā sparā, un tas ir patiesi patīkami," piedzīvotajā dalās zemessargs.

Ulmanis atzīst, ka atsaucība no latviešiem Ukrainas atbalsta pasākumos bija "ļoti laba, un, viņaprāt, tā mazliet sakņojas Amerikas latviešu vainas sajūtā par to, ko ASV prezidents Donalds Tramps šobrīd runā un dara pasaulē". "Jāatzīst gan, ka ļoti daudzi bija slikti informēti par mums tik ļoti satraucošo karadarbību Ukrainā. Daļa latviešu, piemēram, neko nebija dzirdējuši par Bučas slaktiņu, bet citiem bija ļoti vispārīgs priekšstats par Ukrainas vēsturi vai kara cēloņiem."

"Ģeogrāfiskais attālums acīmredzami ir darījis savu, un amerikāņiem notikumi Eiropas austrumos ir kaut kas tikpat tāls kā latviešiem konflikti Karību jūras baseinā," secina zemessargs.

Amerikas latvieši ir manāmi polarizēti

"Sarunājoties ar cilvēkiem pirms un pēc stāstījumiem par Ukrainu, novēroju, ka politisko uzskatu ziņā Amerikas latvieši tomēr ir manāmi polarizēti. Ir daļa tādu, kuriem ASV prezidenta vēlēšanās būtībā interesē tikai viens jautājums – kāda būs valsts politika attiecībā pret Latviju? Tie lielākoties balsoja par demokrātiem."

"Savukārt, tie, kuriem vairāk rūp ASV iekšpolitika, nosvērās par labu republikāņiem, jo Tramps pārliecinošāk solīja risināt sasāpējušās problēmas. Viņš arī prasmīgi spēlē uz konservatīvās publikas jūtām, kuriem nav saprotama jaunu "dženderu" jeb sociālo dzimšu mākslīga radīšana, toties ir ļoti labi saprotama noziedzība ielās, nelegālā imigrācija un nodokļu slogs," norāda Ulmanis.

"Trampa vēlētāja pamatbāze ir neizglītoti vīrieši, kuri bieži vien nav pabeiguši pat vidusskolu, toties ir dedzīgi kristieši un tradicionālo vērtību aizstāvji. Tāpēc Trampa vienkāršā un virspusējā retorika viņa elektorātam ir ļoti saprotama. Uzmanību piesaista arī viņa skaļie paziņojumi. Nevar noliegt, ka politiski viņš rīkojas ļoti gudri. Pat ja mums no viņa idejām metas šķērma dūša."

Dedzīgākie "trampisti" nav vispusīgi informēti par dažādiem jautājumiem

Ulmanis atzīst, ka arī Amerikas latviešu inteliģences vidū, diemžēl, ir manāmi arī izteikti "Trampisti" [Trampa piekritēji]. "Viņi ir pārņemti ar Trampa idejām un citē tās, pat neizprotot problēmu būtību vai tās iespējamos risinājumus," uzsver zemessargs. "Var just, ka līdz viņiem nav nonākusi pilna informācija, jo šie cilvēki atkārto vispusīgas lietas, ko acīmredzot saklausījušies masu medijos vai izlasījuši sociālajos tīklos."

"Jāpiemin, ka arī ASV masu mediji šobrīd saasina dažādus jautājumus, radot sabiedrībā spriedzi. Piemēram, republikāņu politiku atbalstoši mediji ļoti asi iestājas pret iekļaujošu sabiedrību un vienlīdzību demokrātu izpratnē, jo uzskata, ka cilvēkam nepienākas darba vieta tikai ādas krāsas vai dzimuma dēļ. Visam jābalstās nopelnos, viss ir jāsasniedz ar paša pūlēm. Nevar nepiekrist, ka šādā rakursā demokrātu lobētās kvotu sistēmas tiešām tiek parādītas kā muļķīgas un netaisnīgas."

Trampa draudi liek amerikāņiem izskatīties pēc imperiālistiem

"Atceros Trampu no 1970. un 1980. gadiem Ņujorkā. Viņš jau tad bija iedomīgs, prasts, rupjš krāpnieks ar noslieci uz rasismu. Viņam nepiemīt smalkjūtība, emocionālā inteliģence. Trampa mentors, advokāts Rojs Koens savulaik viņam iemācīja: uzbrūc, uzbrūc, uzbrūc un nekad neatzīsti zaudējumu. Un to viņš dara joprojām."

"Tāpat aiz Trampu stāv milzīgi finanšu resursi - naftas un gāzes industrija, finanšu sektors, Izraēlas lobijs un militārā industrija. Ap viņu trinās daudzi miljardieri, kuri cer "izsist" sev labumu no valdības lēmumiem. Kaut vai ar atteikšanos no zaļā kursa un atgriešanos pie naftas pumpēšanas. Vai Grenlandes minerālu iegūšanu."

"Šo jautājumu varētu atrisināt glīti un diplomātiski, jo ASV produktīvi sadarbojas ar pasaulē lielākās salas iedzīvotājiem nu jau 60 gadus. Domāju, ka apmaiņā pret noteiktu ienākumu daļu grenlandieši ļautu amerikāņiem iegūt minerālus, būvēt jaunas militārās bāzes Ziemeļpola tuvumā un citādi īstenot savas nacionālās intereses."

Zemessargs norāda, ka daudzi eiropieši, kuri kādreiz uz ASV lūkojās kā uz uzticamiem sabiedrotajiem, šobrīd viņus redz kā demokrātijas ideālu nodevējus un pat imperiālistus, kuri vēlas pārdalīt pasauli. "Pārsteidzoši, ka vienas sabiedrību polarizējošas personas nonākšana augstākajā amatā spējusi tik īsā brīdī izsaukt tik radikālas pārmaiņas," pārdomās dalās Ulmanis.

"Ko šajā situācijā darīt latviešiem okeāna šajā un tajā pusē? Citējot Trampu, spēlēt ar tām kārtīm, kas mums iedalītas. Stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, veidot ciešākas attiecības ar sabiedrotajiem Eiropā, un atbalstīt Ukrainu. Cik nu kurš spējam. Un, protams, censties saglabāt labas attiecības ar amerikāņiem. Prezidenti mainās ik pēc četriem gadiem, bet valstu saiknes tiek uzturētas gadsimtiem."