"Restartējot" valdību, Evika Siliņa nedēļas ietvaros pieņēmusi vairākus pretrunīgus lēmumus

Jau ziņots, ka šī gada 21. februārī Evika Siliņa paziņoja par valdības "restartu" un aicināja atbrīvot no amata izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, satiksmes ministru Kasparu Briškenu un labklājības ministru Uldi Auguli. Skaidrojot savu lēmumu par ministru atstādināšanu, premjere norādīja, ka minētajās trīs jomās ir nepieciešams "svaigs skatījums". 

Siliņa norādīja, ka jaunajam labklājības ministram būs jāievieš "skaidrāka demogrāfijas politika", bet no izglītības un zinātnes ministra viņa sagaida, ka viņš/viņa līdz galam ieviesīs līdzšinējās ministres Čakšas piedāvāto izglītības finansēšanas reformu.

Ministriem šie aicinājumi atkāpties nāca negaidīti, jo sevišķi, ņemot vērā Siliņas izdotos rīkojumus vien dažas dienas pirms valdības "restarta". 18. februārī Siliņa izdeva rīkojumu par veselības ministra Hosama Abu Meri plānoto atvaļinājumu no šī gada 28. februārim līdz 7. martam. Atvaļinājuma laikā par veselības ministra pienākumu izpildītāju viņa aicināja iecelt izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Tāpat Siliņa 18. februārī izdeva rīkojumu par labklājības ministra Ulda Auguļa nosūtīšanu un komandējumu Beļģijā no šī gada 9. līdz 10. martam.

Tomēr šķiet neizprotami, ka šādi rīkojumi tika izdoti zinot, ka ministri pēc dažām dienām tiks atbrīvoti no amata. Tomēr tas liek uzdot jautājumu: vai lēmums atlaist ministrus bija spontāns vai ilgstoši izvērtēts? Tāpat, vai premjerministre, izdodot šos rīkojumus, mānīja sabiedrību un ministrus?

Augulis norāda, ka jaunais "uzrāviena" plāns, kā to nodēvējusi valdības vadītāja, esot bijis "negaidīts". "Jebkurā gadījumā - šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," situāciju raksturoja Augulis. Arī Čakša vietnē "Facebook" norādīja, ka premjeres lēmums viņai nav saprotams. "Ja runājam par “restartu,” tad, mainot ministru nozarē, kurā tiek realizētas tik būtiskas reformas, manā uztverē tā ir sabremzēšanās," viņa pauda.

Tikmēr Siliņa uzsver, ka valdībai ir jāatjauno uzticības mandāts, jo valdības pastāvēšana neesot pašmērķis. Viņa izteicās, ka jebkura valdība nepieciešama tik ilgi, ciktāl tā kalpo tautas interesēm. "Šī valdība to spēs, ja koncentrēsimies uz galvenajiem uzdevumiem," viņa piebilda. Vēršoties pie visiem politiķiem, Siliņa norādīja, ka sabiedrība sagaida nevis kašķus, bet kopīgu darbu. "Varam strīdēties, kritizēt, bet par Latvijas nākotni esam atbildīgi visi kopā," viņa teica.