Baiba Braže: jaunās ES sankcijas sāpīgi sitīs pa Krievijas kabatu un armiju
Jaunā Eiropas Sankciju (ES) sankciju kārta ietekmēs Krievijas ekonomiku, mazinot tās ieņēmumus un vājinot militārās spējas, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Ministre uzskata, ka ar pirmdien pieņemto 16.sankciju kārtu precīzi "mērķē" pa tiem sektoriem, kas Krievijai joprojām nes lielākos ieņēmumus, norādīja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota.
Sankcijas skar Krievijas enerģētikas sektoru, tirdzniecības un militāro sektoru. ES ir aizliegusi Krievijas izcelsmes naftas produktu pagaidu uzglabāšanu bloka dalībvalstīs, ierobežojusi Krievijas izcelsmes neapstrādāta alumīnija importu, sašaurinātas iespējas eksportēt uz Krieviju divējāda lietojuma un militārai industrijai nepieciešamās preces.
Ārlietu ministre atzīmēja, ka noteiktas sankcijas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem. Viņa skaidroja, ka pirmo reizi sankcijām pakļautas sešas Krievijas lidotas un piecas ostas. Tāpat sankcijas noteiktas 13 Krievijas bankām. Pēc Bražes paustā, vēl vairāk salāgotas sankcijas pret Baltkrieviju, lai novērstu iespējas tās apiet, savukārt par sankciju apiešanu noteikta virkne individuālo sankciju - 83 personām un 55 kompānijām.
Viņa norāda, ka par sankciju atcelšanu vai mīkstināšanu patlaban nevar būt ne runas. Pēc Ārlietu ministres paustā, Krievija daudzkārt ir pierādījusi, ka tai nevar uzticēties. To ir jāturpina maksimāli ierobežot - ar vēl plašākām sankcijām.
"Tāpat ES valstīm ir strauji jāturpina mazināt ekonomiskā atkarība no Krievijas. Ļoti būtiski ir nekavējoties rast iespējas un tiesiskos risinājumus visu Krievijas Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu konfiskācijai un novirzīšanai Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai. Krievijai ir jāsamaksā par nodarīto, nevienam citam," klāstīja Braže.
ES dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju. Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.
